Ne tikai valsts svētku nedēļā 11.-18.novembrī, bet arī ikdienā pie apģērba piesprausta lentīte Latvijas karoga krāsās ir sirsnīgs un patriotisks žests – veids, kā apliecināt savu mīlestību pret Latviju un piederību tās svētkiem, norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

 

Pēc viņas teiktā, Latvijai ir unikāla iespēja valsts dibināšanu svinēt divas reizes – 18.novembrī un 4.maijā, un abās vēsturiskajās reizēs Latvija ir dzimusi, neraugoties uz ļoti sarežģītu situāciju un nopietnu, lielu ārējo spēku pretestību. Tāpēc Valsts kancelejas ierosinājums svētku nedēļā nēsāt valsts karoga lentīti ir skaists un atbalstāms.

„Abas reizes tauta ir nepārprotami apliecinājusi savu vēlmi un gribu dzīvot suverēnā, neatkarīgā valstī – arī militāru draudu priekšā. Turklāt 1918.gadā dibinātā Latvija tika izcīnīta un nostiprināta īpaši varonīgās cīņās pret šķietami neuzvaramu pārspēku, kas prasīja daudz upuru un pašaizliedzības. Ar savu varonību latviešu tauta ir pārsteigusi pasauli toreiz un tagad,” skaidro Pētersone.

Latvijas Institūta direktore piebilst, ka citas tautas savu piederību valstij un tās svētkus svin ļoti krāšņi, bet latvieši ir atraduši un 20 neatkarības gados iedibinājuši savas vēstures gājumam un mentalitātei atbilstošākos veidus cieņpilnai atcerei.

 

Kā zināms, Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī Rīgā izšķīra 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas likteni. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu, 11.novembri, atzīmē kā Lāčplēša dienu.