10.08
2020
11. augustā tiks atzīmēta Latvijas un Krievijas miera līguma simtā gadadiena

11. augustā tiks atzīmēta Latvijas un Krievijas miera līguma simtā gadadiena

Latvijas un Krievijas miera līguma II pants:

 

"Izejot no Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas pasludinātām visu tautu tiesībām uz brīvu pašnoteikšanos neizņemot pat pilnīgu atdalīšanos no valsts, kuras sastāvā viņas ietilpst, un ievērojot Latvijas tautas noteikti izsacīto gribu uz patstāvīgu valsts dzīvi, Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts - tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākošiem laikiem. No agrākās piederības pie Krievijas Latvijas tautai un zemei neizceļas nekādas saistības attiecībā uz Krieviju."

 

Latvijas un Krievijas miera līgums reģistrēts ANO līgumu datu bāzē (Tautu Savienības līgumi). Pilns Latvijas un Krievijas miera līguma teksts lasāms šeit.

 

Uzzini svarīgāko par Latvijas-Krievijas miera līgumu 3 minūtēs, noskatoties šo Ārlietu Ministrijas veidoto video, un iepazīsti pasākuma programmu.

 

 

vairāk

31.07
2020
Vita Timermane – Moora par paveikto Latvijas Institūtā

Vita Timermane – Moora par paveikto Latvijas Institūtā

2020. gada 31. jūlijā Latvijas Institūta direktores pienākumus beidz pildīt Vita Timermane-Moora, kura šajā amatā tika iecelta uz laiku.

V. Timermane – Moora atzīst, ka gads ir bijis ļoti piepildīts: “tomēr galvenais ieguvums ir satiktie un iepazītie cilvēki, kas rada atsaucīgu Latvijas vienota tēla veidotāju kopienu. Tie ir mūsu līdzcilvēki, kas ik dienu strādā ar ārvalstu auditorijām un aizrautīgi stāsta par Latvijas izcilībām”.

Īss pārskats par redzamākajām Latvijas Institūta aktivitātēm no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūlijam pieejams vienuviet www.li.lv. “Latvijas Institūts dara” ir koncentrēts atskats uz galvenajiem Latvijas Institūta darītajiem darbiem, veidojot kopīgu Latvijas tēla stāstu. Līdztekus informatīvajiem materiāliem un sadarbībai ar dažādām institūcijām, īpaša uzmanība šajā laikā tika pievērsta Latvijas Institūta uzturētās vietnes www.latvia.eu attīstībai. Kopš 2019. gada oktobra sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde” tās saturs pieejams 11 valodās, sadarbībā ar www.eng.lsm.lv nodrošināta kvalitatīvu ziņu plūsma par Latviju angļu valodā, par pasākumiem “Ar Latvijas vārdu pasaulē” var uzzināt sadarbībā ar Latviesi.com un kurp.es veidotajā kalendārā. Nozīmīgu Latvijas Institūta darba daļu veido aktivitātes sociālajos tīklos. Auditorijas pieaugums gada laikā ir tiešām būtisks. Īpašu uzmanību guvis Latvijas Institūta veidotais multimediālais projekts “The Latvian ABC”, kas angļu valodā pieejams sešos formātos. Iedvesmojošas ir valsts tēla darbnīcas, kas devušas idejas un iedvesmu turpmākam darbam.

V.Timermane – Moora pauž gandarījumu par to, kā attīstās un dzīvo kopīgi Latvijas Institūtā uzsāktie projekti un uzsver, ka: “gada laikā padarīts ļoti daudz. Nākotnē, iespējams, būsim vislabākie, taču jāatceras, ka Latvijas tēla veidošana ir visu kopīgs darbs, un tikai mēs paši varam noteikt savu virzību un vērtības, un arī to, par ko varēsim lepoties”.

Vita Timermane – Moora atgriezīsies darbā Ārlietu ministrijā, kur strādā jau kopš 1998. gada.

Par Latvijas Institūta direktora pienākumu izpildītāju līdz jauna direktora apstiprināšanai iecelta Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību speciāliste Šarlote Līduma.


Latvijas Institūts Dara

vairāk

27.07
2020
Latvijas Institūts un Eiropas Latviešu apvienība rīko diskusiju par Latvijas tēlu

Latvijas Institūts un Eiropas Latviešu apvienība rīko diskusiju par Latvijas tēlu

 

Piektdien, 24. jūlijā, Latvijas Institūts (LI) kopā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA) rīkoja radošo diskusiju – darbnīcu par Latvijas tēlu. Tās dalībnieki bija Eiropas latviešu biedrību pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Austrijas, Francijas, ASV un Latvijas. Kopīgi rīkotā pasākuma mērķis bija, koordinējot Latvijas vienota valsts tēla veidošanas procesu, apzināt kopīgās vērtības un uzskatus par Latvijas stiprajām pusēm un Latvijas iespējamo pienesumu starptautiskai sabiedrībai.

Uzrunājot klātesošos, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto atzina, ka ikviens no mums ir būtiska daļa no kopējā Latvijas tēla stāstā – “tikai redzot sevi līdzdalībā, ir iespējams apzināt sevi kā Latvijas kopīgā stāsta sastāvdaļu”.

Ekonomiskās sadarbības un investīcijas Latvijai (ESI.LV) pārstāvis Ģirts Greiškalns dalījās vērtīgā pieredzē, kā diasporā esošie latviešu profesionāļi var palīdzēt Latvijai gan sniedzot savus komentārus un ieteikumus Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Ārvalstu investoru padomei, gan ikdienā palīdzot savas nozares pārstāvjiem. Ģ.Greiškalns uzsvēra ESI.LV nozīmi aktuālajā situācijā, kad ceļošana ir ierobežota, un diasporas pārstāvji var uzņemties Latvijas uzņēmuma pārstāvību sarunu sākumstadijā.

Iesākot radošo darbnīcu, Latvijas Institūta direktore Vita Timermane – Moora iepazīstināja diasporas pārstāvjus ar Latvijas tēla un kampaņu saistību, īsi ieskicēja LI uzdevumus un mērķauditoriju, akcentējot, ka: “Latvijas Institūta mērķauditorija nav anonīms ārvalstnieks, bet gan Latvijas sabiedrība, uzņēmēji un visi tie, kuru ikdienas darbības lokā ir ārvalstu auditorijas. Latvijas Institūts ir netiešā mārketinga institūcija, kura strādā, lai celtu pievienoto vērtību Latvijas preču vai pakalpojumu izcelsmei. Latvijas stāstā ietvertas visas nozīmīgās Latvijas nozares, kas ir ciešā mijiedarbībā, kad stāstām par Latviju – katrs elements un detaļa ir svarīga!”

Ideju darbnīcas dalībnieki ar asociācijas spēles palīdzību veidoja impulsīvus un personiskus stāstus par Latviju, diskutēja par Latvijas stiprajām pusēm un to, kuras no tām var tikt izmantotas Latvijas tēlam, kā arī aktīvi diskutēja par šobrīd aktuālajām kampaņām “Ahead of the Curve” un“Rīga bez tevis nav Rīga’, kā arī par jaunizveidoto izcelsmes atpazīstamības zīmi  “Born in Latvia”.

Valsts tēla ideju darbnīcu rezultāti rāda, ka galvenokārt uzskati par Latvijas stiprajām pusēm un Latvijas iespējamo pienesumu starptautiskai sabiedrībai sakrīt. Valsts tēls ir skatāms kā vienots kopums, kas adaptējams katras nozares vajadzībām. Aktuālā situācija izvirza ekonomiskos mērķus kā primāros.

vairāk

02.07
2020
ĀRLIETU MINISTRS SASAUC LATVIJAS ĀRĒJĀ TĒLA POLITIKAS KOORDINĀCIJAS PADOMES SĒDI

ĀRLIETU MINISTRS SASAUC LATVIJAS ĀRĒJĀ TĒLA POLITIKAS KOORDINĀCIJAS PADOMES SĒDI

2020.gada 1.jūlijā Ārlietu ministrijā norisinājās Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes ceturtā sēde, kuru sasauca ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijas Institūta direktore Vita Timermane – Moora iepazīstināja klātesošos ar priekšlikumiem Latvijas ārējā tēla saskaņota vēstījuma koordinācijai. Latvijas Institūts (LI) pastiprinātu uzmanību pievērš Latvijas tēla politikas veidošanai un koordinācijai, kā arī partnerības kontakttīkla Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veidošanai. Vienota un koordinēta valsts tēla izveides  kontekstā “Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns iepazīstināja ar LIAA un LI iniciētu Latvijas tēla ideju darbnīcu rezultātiem. Piecās viedokļu līderu darba grupās, kas pārstāvēja Latvijas uzņēmējdarbības, investīciju, zinātnes un akadēmisko vidi, medijus un kultūras organizācijas, iegūtie rezultāti būs par pamatu vienota Latvijas tēla komunikācijas stratēģijai. 

Sēdes turpinājumā tika prezentētas 2020.gada aktuālās kampaņas – “Ahead of the Curve” (LIAA), “Rīga bez Tevis nav Rīga” (RTAB) un vienotas Latvijas izcelsmes produktu un pakalpojumu atpazīstamības zīmes projektu Latvijas eksporta veicināšanai (“The Red Jackets”).

Sanāksmē tika atbalstīta apņemšanās nodrošināt saskaņotu un koordinētu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgai Latvijas ārējā tēla veidošanai, kā arī pieņemta zināšanai Latvijas Institūta iesaiste un plāni Latvijas tēla politikas veidošanā un īstenošanā.

Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes sēdē piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un ministrijas pārstāvji, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Ministru prezidenta biroja, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas Tūrisma attīstības biroja, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Satiksmes Ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kā arī “Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns, Rīgas Tūrisma un attīstības biroja valdes locekle Eva Juhņēviča,  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa informācijas nodaļas vadītāja Monta Agafonova,  Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” projektu vadītāja Līva Stūrmane un Latvijas Institūta direktore Vita Timermane – Moora.

Latvijas Ārējā tēla politikas koordinācijas padome tika nodibināta 2014. gadā ar mērķi nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgai Latvijas ārējā tēla veidošanai.

vairāk