30.01
2013
Pērn 74,2% ārzemju interneta publikāciju par Latviju bijušas pozitīvas

No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2012.gadā pieminējušas Latviju, 74,2% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes – 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Aizpērn tā bija 70,1%.

 

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļotas katra 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati, kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju, skāruši kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

No ziņu skaita visvairāk, 1076, radījuši Lietuvas un Igaunijas mediji. Tajās Latvija pozitīvi pieminēta 81,41% reižu. Tām seko Krievija ar kopējo publikāciju skaitu – 705. No tām 46% bijušas pozitīvas. Nedaudz mazāk, 677 rakstus, 2012.gadā par Latviju veidojuši Amerikas Savienoto Valstu tiešsaistes mediji – no tiem 81,1% Latvija pieminēta pozitīvā gaismā.

 

Vislabāk, 99% gadījumu, Latvija vērtēta rakstos par tūrismu. Tam seko kultūra ar 96% pozitīvas atpazīstamības un ekonomika, ārpolitika, sports ar attiecīgi 85%, 85%, 81% pozitīvu ziņu īpatsvaru. Vissliktāk ārvalstu medijos Latvija vērtēta jautājumos, kas skar attiecības ar Krieviju – 73% no tām bijušas ar negatīvu vērtējumu Latvijai, tiesa, no kopējā ziņu apjoma pērn tās veidojušas tikai 3%.

„Monitoringa rezultāti diez vai vērtējami kā ļoti pārsteidzoši. Pagājušais gads kopumā aizvadīts Latvijas ekonomikas augšupejas zīmē. Taču, protams, arī par šo jautājumu nav trūcis kritisku pārdomu. Šogad, kad plānotā ekonomikas izaugsme ir lēnāka nekā pērn, ir vērts izmantot akumulēto ārvalstu interesi par Latviju, to novirzot, piemēram, kultūras jautājumiem. Gaidāmie Dziesmu un deju svētki ir lieliska iespēja pasaulei sevi parādīt vēl pārliecinošāk. Tas būtu jādara, jo, pat, ja ceram, ka ekonomikas izrāviens turpināsies, diez vai varēsim mūžīgi būt atpazīstami ar to vien, turklāt pašmājās tas nereti pamatoti tiek vērtēts neviennozīmīgi,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

 

Vislielāko interesi Latvija ārpasaulē raisījusi gada īsākajā mēnesī, februārī, kad Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tad kopumā par Latviju ārzemju portālos bijušas 857 publikācijas, turklāt ekonomiku no aktualitāšu augšgala izgrūduši sabiedrības jautājumi. Ārvalstu mediji šo referendumu un tā iznākumu nav uztvēruši tendenciozi, kas redzams tajā, ka 70% no Latvijas sabiedrību aprakstošajām publikācijām bijušas pozitīvas.

 

Pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir neiespējami, tāpēc, izmantojot meklēšanas mehānismus, Latvijas Institūts koncentrējas uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās. Monitoringā pētītie avoti ir angļu, vācu, zviedru, franču, spāņu, arābu, ķīniešu, indiešu, japāņu, krievu, ukraiņu un citās valodās.

vairāk

07.11
2012
Karoga lentīte – sirsnīga piederības zīme Latvijai

Ne tikai valsts svētku nedēļā 11.-18.novembrī, bet arī ikdienā pie apģērba piesprausta lentīte Latvijas karoga krāsās ir sirsnīgs un patriotisks žests – veids, kā apliecināt savu mīlestību pret Latviju un piederību tās svētkiem, norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

 

Pēc viņas teiktā, Latvijai ir unikāla iespēja valsts dibināšanu svinēt divas reizes – 18.novembrī un 4.maijā, un abās vēsturiskajās reizēs Latvija ir dzimusi, neraugoties uz ļoti sarežģītu situāciju un nopietnu, lielu ārējo spēku pretestību. Tāpēc Valsts kancelejas ierosinājums svētku nedēļā nēsāt valsts karoga lentīti ir skaists un atbalstāms.

„Abas reizes tauta ir nepārprotami apliecinājusi savu vēlmi un gribu dzīvot suverēnā, neatkarīgā valstī – arī militāru draudu priekšā. Turklāt 1918.gadā dibinātā Latvija tika izcīnīta un nostiprināta īpaši varonīgās cīņās pret šķietami neuzvaramu pārspēku, kas prasīja daudz upuru un pašaizliedzības. Ar savu varonību latviešu tauta ir pārsteigusi pasauli toreiz un tagad,” skaidro Pētersone.

Latvijas Institūta direktore piebilst, ka citas tautas savu piederību valstij un tās svētkus svin ļoti krāšņi, bet latvieši ir atraduši un 20 neatkarības gados iedibinājuši savas vēstures gājumam un mentalitātei atbilstošākos veidus cieņpilnai atcerei.

 

Kā zināms, Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī Rīgā izšķīra 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas likteni. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu, 11.novembri, atzīmē kā Lāčplēša dienu.

vairāk

07.09
2012
Tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums

Tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums

Sabiedrības un politiķu vidū sāktā diskusija par iespējām Latvijai atvilināt atpakaļ no tās aizbraukušos valstspiederīgos ir apsveicama, jo tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums, uzsver Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

„Ir tikai pareizi, ka sākam domāt par sava ekonomikas veiksmes stāsta ilgtspējību, apzinoties, ka valsts galvenais resurss ir nevis kādas izejvielas vai rūpniecības nozares, bet gan tās cilvēki,” klāsta Pētersone.

 

Iedzīvotāju emigrēšana ir specifiska ekonomiskā cikliskuma problēma, kas nav unikāla vai raksturīga tikai Latvijai – ne vēsturiski, ne mūsdienās. Tomēr tieši no valsts pašas gribas ir atkarīgs, vai cilvēki tajā vēlēsies atgriezties.
„Diez vai vajadzētu Latvijai pārmest, ka iedzīvotāji ir devušies prom – to noteica ekonomikas realitāte, un Latvijas mazā mēroga dēļ lielā mērā ārēji faktori. Tomēr patlaban ir īpaši svarīgi pielikt visas iespējamās pūles, lai no valsts puses būtu radīti apstākļi, kas vilinātu aizbraukušos atgriezties,” skaidro Pētersone.

 

Latvijas Institūta direktore akcentē, ka, ja Latvija izvēlētos vēl ilgāk nerisināt šo problēmu, tā varētu iedragāt ne tikai potenciālo tālāko ekonomikas izaugsmi, bet arī valsts tēlu.

„Kaut arī šis jautājums šķietami aktualizēts tikai nesen, patiesībā to mēģinājuši atrisināt jau vairāki valdību sasaukumi pēc kārtas. Tiesa, jāatzīst, konkrēti risinājumi tā arī nav iedarbināti,” piebilst Pētersone, vienlaikus norādot, ka arī Latvijas Institūtam nereti tiek vaicāts, ko tas paveicis, lai mudinātu valstspiederīgos atgriezties.

„Jāsaprot fundamentāla patiesība – Institūts var nodrošināt ārzemju latviešu kopienas ar informāciju un materiāliem, lai netiktu pārrauta saikne ar dzimteni, tomēr reāla iedzīvotāju atplūšana būs iespējama tikai ar valsts ekonomisko atkopšanos. Protams, būtiska ir arī izšķiršanās par labu vairākiem nozīmīgiem iekšpolitiskiem risinājumiem – uzņēmējam labvēlīgu nodokļu režīmu, dubultpilsonības piedāvājumu, kā arī spējai piesaistīt investīcijas un tādu darbavietu radīšana, kur ir konkurētspējīga samaksa,” pārliecināta ir Pētersone.

 

Svarīgi ir apzināties, ka tas nebūs iespējams bez to latviešu diasporas pārstāvju iesaistes, kas vēsturiski jau iesakņojusies svešumā, tomēr vēl arvien sevi saista ar Latviju. „Tie ir dažādi augstas raudzes profesionāļi, kuri būtu gatavi savas zināšanas un pieredzi veltīt senču dzimtenei, savukārt valsts pārvaldei jāparedz, kā to izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk,” saka Latvijas Institūta direktore.

Tādā ziņā atzinīgi vērtējamas Ārlietu ministrijas līdzšinējās iniciatīvas, Saeimas darbs, risinot dubultpilsonības jautājumu, kā arī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta paustā gatavība un sāktais darbs pie valsts mēroga re-emigrācijas atbalsta konkrētu pasākumu plāna izstrādes, kura izveidei radītajā darba grupā piekritis piedalīties arī Latvijas Institūts.

 

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši 213 000 cilvēku. Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamo desmit gadu laikā Latvijā varētu tikt radītas ap 150 000 jaunas darbavietas, līdz ar to neizbēgami nepieciešama darbspējīgu cilvēku atgriešanās.

vairāk

05.07
2012
Eksperti: Valsts tēls jāveido arī krievu valodā

Neraugoties uz to, ka Latvijas Institūts (turpmāk Institūts) kā galvenais valsts tēla uzturētājs līdz šim ir spējis nodrošināt korektu un aktuālu valsts informācijas plūsmu un zīmolvedību angļu valodā, nepieciešama arī papildus komunikācijas izvēršana krievu valodā, šodien nosprieda Institūta Konsultatīvajā padomē pieaicinātie eksperti.

 

Padomes locekļi atzinīgi novērtēja Latvijas institūta iniciatīvu, atbalstot papildus finansējumu komunikācijas kanāla izveidei krievu valodā jau no šā gada rudens, ko Latvijas Universitātes Komunikāciju nodaļas profesore Inta Brikše akcentēja kā ļoti būtisku.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzsvēra Latvijas Institūta kā objektīva un no valdības tiešās komunikācijas attālināta informācijas avota lomu, atzīstot, ka līdz šim institūts ar minimāliem finanšu līdzekļiem izdarījis maksimāli daudz. Ministrs izteica cerību, ka valdībā būs iespējams gūt atbalstu budžeta grozījumiem, kas ļautu Latvijas Institūtam uzrunāt publiku ārvalstīs arī krieviski.

 

Ministrs vienlaikus arī pozitīvi novērtēja Latvijas Institūta aktivitātes sociālajos tīkos, ko nepieciešams turpināt un attīstīt.

„Ir jāapzinās absolūti vienkārša patiesība – NVS valstīs komunikācija tikai angļu valodā nav efektīva. Ja gribam veidot objektīvu un pozitīvu informatīvo fonu par Latviju, tas jādara arī krievu valodā,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

E.Rinkēvičs arī aicināja plānot, kā visoptimālāk izmantot 2015.gadā paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē valsts pozicionēšanai ārpus Eiropas Savienības robežām.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa veltīja labus vārdus starpinstitūciju sadarbībai, kurā piedalās Latvijas Institūts, taču norādīja, ka nepieciešams skaidri vienoties par vērtībām, ko sludināt ārvalstīs. Savukārt ministru prezidenta ārštata padomniece projektu vadības jautājumos Maija Celmiņa uzsvēra Institūta lomu kā komunikācijas stratēģijas koordinatoram un uzturētājam.

 

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa novērtēja paveikto valsts tēla uzturēšanā, kur „uz priekšu iets gaismas gadiem”, un patlaban Latvija esot daudz atpazīstamāka.

Komentējot publiski izskanējušajās runas par iespējamu Latvijas Institūta apvienošanu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūru, ārlietu ministrs izteicās, ka viņš Latvijas Institūtu redz kā atstatus esošu iestādi, kas veido informāciju par Latviju kopumā, nevis tikai atsevišķos segmentos – piemēram, ekonomikā.

vairāk