24.07
2014
Iedzīvotāju aptaujā noskaidrotas desmit izcilākās Latvijas personības

Iedzīvotāju aptaujā noskaidrotas desmit izcilākās Latvijas personības

Latvijas Institūta (LI) un televīzijas kanāla “HISTORY” kopīgi rīkotajā iedzīvotāju aptaujā, kurā piedalījās teju 5000 balsotāju, ir noskaidrotas desmit mūsdienu izcilākās personības, kas veido nākotnes vēsturi.

Starp 100 aptaujā iekļautajiem pretendentiem visvairāk balsu aptaujā saņēmuši – komponists Raimonds Pauls, māksliniece Džemma Skulme, dzejniece Māra Zālīte, akadēmiķis Jānis Stradiņš, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, teātra režisors Alvis Hermanis, kinorežisors Jānis Streičs, dzejnieks Jānis Peters, bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe, kā arī kultūras mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

 

„Šāda aptauja palīdz saskatīt vērtīgo mums tuvumā, ko dažkārt steigā neredzam. Tā ir arī veids, kā cildināt Latvijas spožākās personības nesenajā vēsturē un šodien. Gribu vēlreiz pateikt paldies akcijas rīkotājiem, mūsu partneriem, žūrijas locekļiem un balsotājiem. Interesantā kārtā šoreiz balsotāju un žūrijas viedokļi bija ļoti tuvi. Ceru, ka šāda aptauja kļūs par ikgadēju tradīciju,” uzrunājot pasākuma viesus, sacīja Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

 

Raimonds Pauls pauda pateicību aptaujas organizatoriem un visiem, kas par viņu balsoja. “Esmu gandarīts, ka Latvijā cilvēkiem joprojām interesē mana daiļrade,” viņš teica.

Pēc balvas saņemšanas akadēmiķis un zinātņu vēsturnieks Jānis Stradiņš pauda gandarījumu par zinātnes novērtēšanu balsotāju vidū: “Esmu ļoti pagodināts, ka Latvijas ļaudis ir mani izvēlējušies par vienu no desmit izcilākajām personībām. Taču sevišķi iepriecina, ka zinātnei, kas Latvijā ir nepietiekami novērtēta nozare, aptaujā bija atvēlēta atsevišķa nominācija – tas ļāva cilvēkiem apjaust, cik daudz izcilu zinātnieku ir mūsu mazajā valstī.”

Savukārt māksliniece Džemma Skulme minēja, ka Latvijā ir ļoti daudz izcilu cilvēku, kas būtu pelnījuši atzinību. “Klausoties radio vai skatoties televīziju, es uzzinu par daudziem brīnišķīgiem Latvijas cilvēkiem. Es priecājos par ikvienu, kas manī izraisa apbrīnu un vieš optimismu, jo īpaši par tiem, kam bijusi drosme, uzdrīkstēšanās ķerties pie uzņēmējdarbības,” atzina tautā mīlētā gleznotāja, kas bija nozīmīga kultūras dzīves veidotāja padomju laikā un aktīvi veicināja Trešās atmodas kustību.

 

100 personību saraksts tapa, ņemot vērā viņu reputāciju, devumu tautsaimniecības izaugsmē, konkrētas nozares izveidē vai attīstībā, inovāciju ieviešanā un Latvijas tēla pozitīvas atpazīstamības veidošanā. Aptaujas rezultāti par 60% bija atkarīgi no balsotāju izvēles, bet atlikušie 40% – no kompetentas žūrijas, kurā darbojās Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, LI direktore Karina Pētersone, televīzijas kanāla HISTORY” pārstāve Tija Ezeriņa, laikraksta “Diena” sporta žurnālists Māris Zembergs un portāla “Delfi” nacionālo un biznesa ziņu redaktors Jānis Bagātais.

vairāk

09.07
2014
Tapis video par godu Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē

Gandrīz trīs minūšu garais video radīts sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu, lai stāstītu par Latviju kā zemi, kur dzīvo unikāla, atvērta, radoša un uzticama tauta. Līdz ar to, Latvijas starptautiskā atpazīstamība tiek veicināta jau pirms 2015.gada 1.janvāra, kad Latvija pārņems no Itālijas vadību prezidentūras ES Padomē.

Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone uzsver, ka video radīts, lai atgādinātu visai Eiropas Savienībai par lietām un vērtībām, ar kurām mums jālepojas un jādalās ar pasauli. Mēs centāmies parādīt savu gara stiprumu, savu varēšanu un to, kas mums, atšķirībā no citiem, ir dots. Pēc notikumiem bagātā 2014. gada, kad Rīga un Latvija atrodas kultūras pasaules uzmanības centrā, prezidentūra ES Padomē ir nākamais atbildīgais uzdevums. Video vēstījums ilustrē Latviju kā valsti kas godīgi un uzticami pildīs savu lomu prezidentūras laikā.

 

 

Projekta galvenā mērķauditorija ir ārzemnieki, tomēr vispirms kampaņa uzrunā tieši tos Latvijas iedzīvotājus – vēstniekus, uzņēmējus un jebkuru citu pilsoni, kuri vēlas par savu valsti pastāstīt pasaulei un kam ārzemēs jāveido priekšstats par Latviju.

Video kā informatīva liriskā atkāpe tiks demonstrēts ārvalstu delegācijām, politiķiem un diplomātiem, kuri piedalīsies lēmumu pieņemšanas procesos Latvijas prezidentūras laikā. Jau kopš trio prezidentūras sākšanās šī gada 1. jūlijā, kad prezidentūru pārņem Itālija, video stāsts par Latviju tiek izmantots Latvijas prezidentūras popularizēšanai. Tā mērķis ir skatītājus ieintriģēt, raisot vēlmi uzzināt par Latviju vairāk pašiem.

 

Video iespējams noskatīties Latvijas Institūta oficiālajā Youtube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=CtnIUr8Q4E4#t=123

vairāk

03.07
2014
Svinīgi papildināta portretu galerija “Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē”

Svinīgi papildināta portretu galerija “Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē”

2. jūlijā Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone kopā ar izcilajiem mūziķiem Gidonu Krēmeru un Inesi Galanti, kā arī Rīgas vicemēru Andri Ameriku un SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāju Vinetu Veriku piedalījās portretu galerijas “Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē” svinīgajā papildināšanā. Līdz ar sešpadsmit esošajiem slavenību portretiem kinoteātrī Splendid Palace galeriju papildinās Ineses Galantes, dziedātājas Elīnas Garančas, akordeonistes Ksenijas Sidorovas un vijolnieces Baibas Skrides attēli.

 

Iecere izveidot simbolisku slavas sienu rīdziniekiem, kas ar savu personību un darbu iemantojuši plašu pasaules slavu un atzinību, SIA “Rīgas nami” radās jau 2011. gadā, kad sadarbībā ar Latvijas Institūtu tapa portretu galerijas pirmā kārta. Tajā iekļautas tādas izcilības kā ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, inženieris Frīdrihs Canders, kinorežisors Sergejs Eizenšteins, tēlniece Vera Muhina, filozofs Jesaja Berlins, šahists Mihails Tāls, hokejists Kārlis Skrastiņš, baletmeistars Mihails Barišņikovs, komponists Raimonds Pauls un citi. Visus lielformāta portretus papildina interaktīvi monitori, kur latviešu, krievu un angļu valodās var iepazīties ar šo cilvēku biogrāfiju.

vairāk

07.05
2014
Latvijai nepieciešama ilgtermiņa pozitīva publicitāte

Latvijai nepieciešama ilgtermiņa pozitīva publicitāte

Latvijas Institūta direktores Karinas Pētersones atbilde uzP.R.A.E. sabiedrisko attiecību direktores Evijas Ercmanes publicēto viedokli „Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?“.

Latvijas Institūts (LI) ar interesi seko 6. maijā uzsāktajai sabiedrisko attiecību profesionāļu diskusijai Twitter un portālā Diena.lv par valsts sabiedrisko attiecību politiku. Tā kā šī diskusija ir aktualizējusi tēmu par kopīgu un daudzpusēju Latvijas tēla veidošanu, Karina Pētersone piedāvā savu skatījumu, kā arī atbildes uz Ercmanes kundzes jautājumiem.

 

Ir apsveicami, ka sabiedrība kopumā un attiecīgo jomu profesionāļi Latvijā ir konstatējuši informācijas telpas ietekmi uz valsti un ir gatavi līdzdarboties, lai stiprinātu pozitīvu Latvijas tēlu. Tādi notikumi kā eiro ieviešana, Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta un Latvijas prezidentūra ES Padomē ir lieliska iespēja izmantot Latvijai pievērsto starptautiskās sabiedrības uzmanību, lai vēstītu par norisēm, kas vairo valsts pozitīvo atpazīstamību.

Tāpēc jau pagājušajā gadā tika radīts un ir apstiprināts starptautiskās komunikācijas plāns (nelietosim skaļo vārdu stratēģija) šim laikam, kur tika izvēlētas mērķa valstis un starptautiski, pan-Eiropas mediji, kā arī konkrēti žurnālisti, kas jāuzrunā un jāaicina uz Latviju ar mērķi panākt pozitīvu publicitāti. Tāpat tika apzināti „stāsti“ jeb tēmas un notikumi, kas starptautiskajiem medijiem ir interesantas.

Tā kā valsts resurss, kas atvēlēts LI publicitātes nolūkiem, ir ļoti neliels, tieši darbs ar žurnālistiem, kuru lasītāji sniedzas daudzos tūkstošos un pat miljonos, tika izvēlēts kā efektīvākais un perspektīvākais – pie neliela ieguldījuma sasniedzot ļoti lielas auditorijas. Turklāt šādā veidā jau saknē ir novēršama nepatiesas un neglaimojošas informācijas izplatība.

 

Jau šobrīd varam secināt, ka izvēlētā taktika ir attaisnojusies, jo atsaucība ir liela. Dialogā ar medijiem un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs no vienas puses, un LI un nodibinājumu Rīga 2014 no otras puses, ir izstrādāti konkrēti piedāvājumi vizīšu programmai jau pāri par 400 žurnālistiem no 41 valsts. Valsts institūciju darbu katrs vērtēs atšķirīgi, bet par komunikācijas efektivitāti liecina rezultāts – šajā gadījumā – publikāciju skaits pasaules medijos, kas tapis mērķtiecīgas darbības rezultātā.

Šogad vien tikai par Rīgu kā Kultūras galvaspilsētu jau apkopotas vairāk nekā 800 publikācijas. Lieki piebilst, ka tās visas ir pozitīvas un parāda Latviju kā nobriedušu Eiropas valsti ar bagātīgu kultūru. Jau Rīga 2014 programmas atklāšanas dienā Rīgu apmeklēja 170 akreditētu ārvalstu mediju, kā arī vairāki desmiti neakreditējušos žurnālistu.

Tikpat lielu ievērību guva mūsu sportistu sasniegumi Soču Olimpiskajās spēlēs. Spēle pret Kanādas izlasi radīja pēdējos gados nebijušu daudzumu ziņu par Latviju Ziemeļamerikas informatīvajā telpā. Par to rakstīja ne tikai lielie sporta tabloīdi, bet arī reģionālās avīzes un blogeri, arī radio un televīzijā nākamās pāris dienas Latvija itin bieži tika pieminēta.

 

Cita starpā Latvijas Institūts atlasa arī šos pozitīvos stāstus, notikumus un tad elektroniski tos piedāvā ārvalstu diplomātiem un LI mediju kontaktiem vai kopā ar komentāru ievieto sociālajos tīklos. Lai arī nekādā veidā negribam un pat nedrīkstam ietekmēt redakcionālo brīvību, varam nodrošināt, ka žurnālisti iegūst, piemēram, patiesu vēstures traktējumu par strīdīgi vērtētiem vēstures notikumiem, kā arī objektīvu informāciju, kas Latviju nenostāda negatīvā gaismā.

Lai šo pozitīvās publicitātes efektu noturētu vai kāpinātu, Latvijai nepieciešama uz ilgtermiņu vērsta pozitīva publicitāte starptautiskos medijos, kā arī noturīga valsts tēla veidošana. Kaut arī PR bataljoni, kas internetā raksta komentārus, dažkārt šķiet iedarbīgi, ar to vien nebūtu jāaprobežojas. Taču, ja šādas PR aģentūru „goda dežūras“ tiktu organizētas, labāka rezultāta nolūkos LI labprāt iesaistītos ar savu apkopoto informācijas resursu par vēsturi, kultūru, ekonomiku.

 

Latvijas Institūts vienmēr ir bijis atvērts sadarbībai ar ikvienu cilvēku, kurš vēlas palīdzēt. Mums ir arī lieliski piemēri korporatīvai atbildībai un patriotismam šajā sadarbībā.

Kad LI izstrādāja jaunu dizainu valsts oficiālajam portālam ārvalstu auditorijām www.latvia.eu, darbu veicošais birojs Asketic brīvprātīgi ziedoja projektam 500 darba stundas, jo apzinājās tā valstisko nozīmi. Protams, pamatā darbam jātiek atalgotam, tomēr jāsaprot arī, ka valsts finanšu resursi ir ierobežoti. Kā, piemēram, izdarīt izvēli starp bruņošanos vai maigās varas stiprināšanu, ja nepieciešami ir abi?

 

Jau vairākus gadus LI ir piedāvājis Ārlietu ministrijai un Saeimai attīstīt komunikāciju platformu krievu valodā ES partnerattiecību valstīs, izmantojot angļu valodā radīto informācijas resursu. Līdz šim tieši ierobežoto finanšu resursu dēļ to pilnībā īstenot nav izdevies. Šībrīža apdraudējumi valsts drošībai un informatīvais karš jautājumu atkal ir aktualizējis. Tāpēc ceram, ka LI šāda iespēja tiks dota.

Ilgtermiņā svarīga ir klātbūtne starptautiskajā mediju telpā, tai skaitā digitālajā, veicot proaktīvas darbības un nepārtraukti nodrošinot sabiedrisko telpu ar pozitīvu informāciju. Tādā veidā iespējams novērst negatīva viedokļa par Latviju rašanos. To LI iedalīto līdzekļu apmērā arī dara, balstoties uz aktualizētām Latvijas Zīmolvedības vadlīnijām „Konkurētspējīga identitāte“. Savukārt negatīvas informācijas apkarošana ir daudz laikietilpīgāka un neefektīvāka, jo ziņa jau ir izskanējusi – pat ja medijs to atsauc, „posts jau ir nodarīts“.

 

Latvijas Institūtā šobrīd pamatdarbā nodarbināti četri cilvēki, ieskaitot vadītāju. Darām visu iespējamo gan koordinējot žurnālistus, gan veidojot informatīvos materiālus par valsti, gan pildot reprezentatīvās funkcijas. Saprotams, ka šādā sastāvā mūsu iespējas ir visai ierobežotas.

Tāpēc komunikācijā arvien vairāk izmantojam sociālos tīklus. Tie ir piemērots rīks labai valsts atpazīstamībai ārzemju auditorijā. It īpaši veiksmīgs ir Latvijas oficiālās Facebook lapas projekts, kam nu jau piesaistīti vairāk nekā 55‘000 sekotāju. Šajā vietnē atlasām pozitīvus notikumus no Latvijas dzīves, kas uzrunā tiklab latviešus, kā mūsu ārzemju sekotājus. Izmaksu ziņā šis ir efektīvs darba veids, jo ar nelielu ieguldījumu sasniedz ievērojamu auditoriju.

 

Mēs apelējam arī pie patriotisma un lepnuma jūtām. Lai ziņas par Latviju izplatītos tālāk, liela nozīme ir tieši latviešu sekotājiem tepat un ārzemēs, jo viņi ziņas pārpublicē tālāk saviem draugiem. Tā mūsu „karstākās“ ziņas sasniedz vairāk nekā pusmiljonu lielu auditoriju.

Apkopojot pēdējo gadu un pat pēdējo mēnešu ārvalstu publikāciju par Latviju statistiku, jāsaka, ka vidēji 70% rakstu un sižetu ir ar pozitīvu ievirzi, turklāt publikācijas par kultūras galvaspilsētas tēmu ir pozitīvas pilnīgi visos gadījumos, ieskaitot Krievijas medijus.

 

Nobeidzot gribu vēlreiz teikt paldies visiem, kuri ar savu dalību diskusijā ir veicinājuši konstruktīvu ideju kristalizāciju par to, lai Latvijas publicitāte starptautiskajā mediju telpā būtu vairāk pozitīva nekā negatīva. Vēlos piebilst, ka Latvijas tēlu ārpusē veido nevis kāda valsts apmaksāta institūcija, laba vai slikta, bet gan Latvijas sabiedrība kopumā – ar paveikto vai nepadarīto, ar izcilībām un arī ar neveiksmēm. Latvijas Institūts var tikai, pārfrazējot I.Ziedoņa teikto, „palīdzēt skaistajam parādīties“.

vairāk