18.01
2017
LI direktore stāsta par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām

LI direktore stāsta par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām

Otrdien, 17.01., Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komitejas sēdē, stāstot par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām.

Kā piemērus A. Rozenberga minēja gan Lielbritānijas pilsētas Deriju un Hallu, kas britu kultūras galvaspilsētas statusu nesa attiecīgi 2013. un 2017. gadā, gan Īrijas kultūras galvaspilsētu Limeriku (2014), kur gan ieguldījumi, gan atdeve mērāmi miljonos eiro. Nacionālās kultūras pilsētas statuss iedibināts arī Lietuvā – pēc Viļņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009. gadā ik gadu kāda pilsēta tiek izraudzīta par kultūras galvaspilsētu. Valdība šo statusu atbalsta ar maksimums 58 000 eiro vai līdz 80% no programmas budžeta. Iepriekšējo Lietuvas kultūras pilsētu budžeti bijuši no 120 000 līdz 200 000 eiro.

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība jau pērn rosināja Latvijas Republikas Kultūras ministriju iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu. "Pasaulē šī prakse ir zināma, tomēr Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā. Vai būs interese šādu tradīciju iedibināt arī Latvijā? Pagaidām tas ir retorisks jautājums, kurš jāizspriež pašvaldībās," pauda A. Rozenberga.

Prezentāciju un prezentācijas video ierakstu skatiet šeit.

vairāk

21.12
2016
Stokholmas Latviešu skola piektdien sveiks Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” seniorus

Stokholmas Latviešu skola piektdien sveiks Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” seniorus

Piektdien, 23.decembrī plkst. 11.00 Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga piedalīsies svinīgā pasākumā Rīgas pilsētas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, kurā Stokholmas Latviešu skolas pārstāvji pasniegs paštaisītus Ziemassvētku apsveikumus centra 400 iemītniekiem. Pasākumā kopā tiks aicināti centra iemītnieki un personāls.

Stokholmas Latviešu skola ir viena no 31 skolām ārpus Latvijas, kas atsaucās Latvijas Institūta aicinājumam iepriecināt Latvijā dzīvojošos seniorus Ziemassvētkos. Starp 23 sociālās aprūpes centriem, kas iesaistījās akcijā, Gaiļezerā dzīvo vislielākais iemītnieku skaits – 400. Pēc čakla vairāku nedēļu darba skolas sestdienās apsveikumi ir gatavi, un tos uz centru nogādās skolas pārstāve Aira Miķelsone ar ģimeni. Starp daudzajiem sagatavotajiem apsveikumiem ir arī Latvijas prezidenta (1922-1927) Jāņa Čakstes mazmazmeitas gatavotais sveiciens.

Stokholmas Latviešu skolas mērķis ir pulcināt bērnus Zviedrijā un veicināt viņos latvisko identitāti, palīdzot iemācīties un attīstīt latviešu valodas un literatūras pamatus, ģeogrāfiju, vēsturi un latviešu tradīcijas, kā arī, pats svarīgākais, iegūt jaunus, latviski runājošus draugus.

Atgādinām, ka Latvijas Institūta veidotās akcijas ietvaros kopā tika sagatavoti ap 2200 apsveikumi no 17 valstīm, kas šobrīd ir ceļā uz 23 aprūpes centriem visā Latvijā.

Foto no Londonas latviešu skolas arhīva

vairāk

14.12
2016
Ziemassvētku akcijā sveic Tērvetes seniorus

Ziemassvētku akcijā sveic Tērvetes seniorus

Vakar, 13. decembrī plkst. 10.30 Sociālās aprūpes centrā “Tērvete” notika svinīgs pasākums, kurā, piedaloties Valsts prezidenta kundzei, latviešu diasporas skolu patronesei Ivetai Vējonei un Latvijas Institūta direktorei Aivai Rozenbergai, centra iemītniekiem tika pasniegti Līdsas Latviešu centra skoliņas “Pūcīte” bērnu sagatavotie apsveikumi.

“Katram no mums gribas būt mīlētam, gribas dzirdēt labus vārdus, gribas sajust, ka esam vajadzīgi. Paši savām rociņām šie bērni grieza, līmēja un zīmēja, labus vārdus vēlēja un rakstīja, un nu tie nonāk pie jums,” seniorus uzrunāja I. Vējone. Svinīgā pasākuma laikā aprūpes centra iemītniekiem, vadībai un viesiem uzstājās mūziķis Arnis Miltiņš ar meitu Laimu un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas kameransamblis. Atbildi parādā nepalika arī aprūpes centrs – tā iemītnieki priecēja gan ar muzikālu priekšnesumu, gan dzejas deklamāciju.

Latvijas Institūts (LI) šoruden aicināja pasaules latviešu skoliņas iesaistīties paaudžu stiprināšanas projektā – izveidot personīgus Ziemassvētku apsveikumus Latvijas sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem, lai iepriecinātu vientuļos Latvijas cilvēkus un stiprinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes bērnu saikni ar Latviju. Akcijā iesaistījās 31 skoliņa no 17 valstīm (Vācija, ASV, Beļģija, Austrālija, Īrija, Krievija, Lielbritānija, Norvēģija, Francija, Kanāda, Šveice, Zviedrija, Itālija, Brazīlija, Dānija, Austrija, Luksemburga). Šis projekts iekļaujas šā gada jūlijā LI aizsāktajā sociālajā kustībā #GribuTeviAtpakaļ, kuras mērķis ir veicināt pasaulē dzīvojošo tautiešu saiknes stiprināšanu ar Latviju. Bērnu apsveikumus saņems 23 sociālās aprūpes centru vai pansionātu iemītnieki, un kopumā akcijas ietvaros ir izsūtīti ap 2200 apsveikumi.

Par iesaistīšanos Ziemassvētku projektā LI paldies saka arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Latvijas Republikas Labklājības ministrijai un Latviešu valodas aģentūrai.

Attēli no pasākuma apskatāmi šeit: https://flic.kr/s/aHskJBMQco

Līdsas Latviešu centra skoliņas “Pūcīte” video sveiciens

Ivetas Vējones un Aivas Rozenbergas sveicieni un paldies vārdi latviešu skolām.

© Foto: Daina Kurme (SAC "Tērvete")

vairāk

13.12
2016
Latvijas Institūts piedāvā citādākus Ziemassvētku apsveikumus

Latvijas Institūts piedāvā citādākus Ziemassvētku apsveikumus

Šogad Latvijas Institūts piedāvā nedaudz citādākus Ziemassvētku apsveikumus. Trīs kartītes – trīs īpašas tēmas, aicinot visus un ikvienu viesoties daudzpusīgajā, interesantajā Latvijā.

Lejuplādējiet kartītes šeit.

 

Viena kartīte aicina baudīt vēderpriekus, jo nākamgad Rīgas-Gaujas reģions kļūs par Eiropas gastronomijas reģionu. Sadarbojoties Rīgai, Siguldai, Cēsīm un Valmierai, radīts īpašs koncepts “Ar dabu šķīvī” (angļu valodā – “Wild at Palate”).

http://latvia.eu/european-region-gastronomy-2017

 

Otra kartīte aicina uz sadziedāšanos, jo nākamgad Rīgā tiks rīkota 3. Eiropas koru olimpiāde un Nāciju Grand Prix Rīga 2017.

http://latvia.eu/european-choir-games

 

Savukārt ar trešo kartīti vēlamies mudināt apmeklēt ne tikai kultūras pasākumus Rīgā, bet arī iepazīt mūsu jaunās reģionālās koncertzāles – Lielo Dzintaru Liepājā, Latgales vēstniecību Gors Rēzeknē un Cēsu koncertzāli, kā arī atjaunoto koncertzāli Dzintaros Jūrmalā.

http://latvia.eu/regional-concert-halls

 

Lejuplādējiet kartītes šeit.

vairāk