02.04
2020
Latvijas Institūts turpina sadarbību ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem

Latvijas Institūts turpina sadarbību ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem

Turpinot 2019. gadā aizsākto sadarbību ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem, Latvijas Institūts piedāvā Latvijas televīzijas (LTV) izklaidējoši informatīvā raidījuma „Kultūrdeva” sižetu adaptāciju starptautiskai auditorijai. Videostāsti par Latvijas talantu radošiem meklējumiem šodienas globālo izaicinājumu kontekstā būs subtitrēti angļu valodā un pieejami Latvijas Institūta (LI) uzturētajā valsts oficiālajā portālā www.latvia.eu, kā arī LI sociālajos tīklos. Sižeti izvēlēti ar mērķi ārvalstu auditorijai piedāvāt jaunu skatu uz Latvijas dabas un apkārtējās vides resursiem.

2019. gada nogalē LI uzsāka sadarbību ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem piedāvājot vietnē www.latvia.eu sabiedrisko mediju tīmekļa vietnes www.eng.lsm.lv publicētās ziņas angļu valodā.

LI pamatuzdevums ir rūpēties par Latvijas tēlu ārvalstīs, tāpēc šī sadarbība ar LTV ir būtisks solis ceļā uz kvalitatīvas un ticamas informācijas piegādi ārvalstu lasītājam,

Latvijas Institūta vadītāja Vita Timermane – Moora par šo sadarbību saka: ”Latvijā ir tik daudz izcilu un pašpietiekamu personību, kuri neatlaidīgi un pacietīgi īsteno savas radošās idejas, kuri ikdienā neparādās mediju annālēs, tomēr ieraudzīti pārsteidz ar savu pārliecību – mums tik ierasto, viensētas gudrību risinājumu globālām problēmām. Īstais laiks par to stāstīt arī citiem.”

LTV programmu direktore Rita Ruduša pauž gandarījumu par Latvijas Institūta iniciatīvu. “Mēs priecājamies, ka LTV radītais kvalitatīvais saturs palīdzēs popularizēt Latvijas kultūru pasaulē. Latvija var lepoties ne vien ar augstas raudzes talantiem kultūrā, bet arī ar augstas raudzes žurnālistiku.”

Pirmā angliski subtitrētā sērija tiks veltīta Latvijas zeltam - kūdrai. Kūdra nav domāta tikai zemes mēslošanai, lai kultūraugi labāk augtu, bet arī citās nodarbēs. Kādās? To uzzināsi noskatoties raidījumu.

Gada garumā “Kultūrdevas” sižeti par Latvijas talantiem tiks pa vienai sērijai publicēti Latvijas Institūta Facebook kontā “If You Like Latvia, Latvia Likes You”, LI uzturētajā vietnē www.latvia.eu.

vairāk
Latvijas Institūts

13.03
2020
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli4. pantu5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;

4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);

4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;

4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;

4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);

4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;

4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;

4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:

4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;

4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;

4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no  valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

 

 

Ministru prezidents                                            A. K. Kariņš

Veselības ministre                                              I. Viņķele

vairāk
Latvijas Institūts

12.03
2020
Latvijas institūta direktore Vita Timermane – Moora Prāgā ar Čehijas partneriem apspriež valsts ārējā tēla veidošanas jautājumus

Latvijas institūta direktore Vita Timermane – Moora Prāgā ar Čehijas partneriem apspriež valsts ārējā tēla veidošanas jautājumus

2020. gada 9. - 10. martā Latvijas institūta direktore Vita Timermane – Moora darba vizītē apmeklēja Čehiju.

Vita Timermane – Moora tikās ar Čehijas ārlietu ministra vietnieci Anitu Grmelovu (Anita Grmelová), lai aspriestu Latvijas un Čehijas pieredzi vienota valsts ārējā tēla koordinēšanā. Jautājums par valsts tēlu ir aktuāls abās mūsu valstīs. Arī Čehijā ārlietu ministra vadībā darbojas īpaša komisija, kurā valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas kopīgi koordinē vienota valsts ārējā tēla veidošanu. 

Latvijas institūta direktore tikās ar Čehijas Kultūras ministrijas departamenta direktoru Petru Hnizdo (Petr Hnízdo), pievēršoties kultūras nozīmīgajai lomai valsts ārējā tēla veidošanā.

Vita Timermane – Moora tikās arī ar Čehu centru (Czech Centres) direktoru Ondžeju Černiju (Ondřej Černý), kā arī ar Čehijas “EXPO” koordinācijas biroja pārstāvjiem, lai pārrunātu šo struktūru lomu vienota Čehijas valsts ārējā tēla veidošanā.

 
 
 
 
 
vairāk
Latvijas Institūts

03.03
2020
Latvijas notikumi pasaulē tiks apkopoti vienotā kalendārā

Latvijas notikumi pasaulē tiks apkopoti vienotā kalendārā

Latvijas Institūts 2020.gadā platformu - kalendāru “Ar Latvijas vārdu pasaulē”/ “Latvian Events abroad” nodod tālākai attīstībai lielākajam diasporas ziņu portālam Latviesi.com.

 

Pēc veiksmīga testa perioda kalendāram / platformai, kurā veiksmīgi aizvadīti divi pilotprojekti -  “Latvija svin 100” un “Svinam svētkus kopā visā pasaulē” ( Ziemassvētku periodā), kas tika integrēta Latvia.eu, Ārlietu ministrijas, LV 100  un citās vietnēs, LI ir nolēmis nodot kalendāra tālāku attīstību lielākajam diasporas portālam ar visaugstāko uzticības kredītu - Latviesi.com. 

 

Šīs platformas mērķis, apkopojot un atspoguļojot pasākumu norisi, veicināt cittautiešu, Latvijas draugu un sadarbības partneru saliedētību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Pilotprojektu laikā tika apkopoti pārsvarā kultūras notikumi, par tiem plaša interese bijusi no lietotājiem visā pasaulē, visvairāk no Vācijas, Lielbritānijas, ASV, Indijas, Igaunijas un Šveices.

 

Latviesi.com vadītājs Indulis Bērziņš: “Šis ir nākamais solis, lai turpinātu attīstīt jau daudzus gadus iesākto darbu pie vienotas notikumu datubāzes, kas būs pieejama ne tikai Latviesi.com, bet automātiski atjaunosies arī dauzās organizāciju un sadarbības partneru mājas lapās visā pasaulē, kā arī tiks tulkota angliski un automātiski atjaunosies portālā www.latvia.eu

 

Latvijas Institūta vadītāja Vita Timermane-Moora: “Veiksmīga ekonomikas, kultūras un politikas sasniegumu mijiedarbība ir pamatnosacījums Latvijas atpazīstamībai. Latvijas Institūta un Latviesi.com sadarbība  nodrošinās kvalitatīvu informācijas telpu Ar Latvijas vārdu pasaulē kopīgai starpnozaru plānošanai un publicitātei.” 

Latvijas Institūts darbojas kā starpsektorāla koordinējoša institūcija un nodrošina ekonomikas, politikas un kultūras sasniegumu mijiedarbību valsts tēla veidošanas perspektīvā

 

Latvijas Institūts un latviesi.com 2020. gadā apņemas piesaistīt vairāk sadarbības partneru un arī papildu finansējumu, lai platformu attīstītu un popularizētu ārpus Latvijas.  Attīstot datu apmaiņu, sarīkojumu rīkotāji būs droši, ka izveidojot savienojumu ar Latviesi.com vai pievienojot notikumu, viņa plānotie sarīkojumi vienmēr būs pieejami kopīgajā datubāzē, kā arī tiks sagrupēti pēc norises specifikas, valsts un citiem filtriem atbilstoši laika zonai, kurā atrodas vietnes apmeklētājs.

 

Partneriem būs dažādas iespējas pievienot savu sarīkojumu vienotajai diasporas datubāzei, piemēram, reģistrējoties un pievienojot notikumu caur Latviesi.com vai Kurpes.lv sistēmu, savukārt pasākumi, kas ievadīti Facebook.com, pēc attiecīgajiem filtriem var tikt automātiski iekļauti platformā. 

Aicinām visu nozaru pasākumu organizatorus, pievienoties jau esošajiem partneriem, kas savā mājas lapā ir integrējuši vienoto diasporas notikumu kalendāru un reģistrējušies kā pasākumu rīkotāji. Lai reģistrētos, nav nepieciešams būt uzņēmumam vai biedrībai, to iespējams darīt arī individuāli - populārās, klasiskās mūzikas pārstāvji, to menedžments, sportisti, zinātnieki, kas sniedz vieslekcijas ārpus Latvijas u.c.  Lai reģistrētos un ievietotu pasākumu, kas atomātiski parādīsies latvia.eu, latviesi.com, ĀM, LV 100 un citās partneru lapās,  spiediet šeit: https://ej.uz/arlatvijasvardupasaule 

 

Kalendārs: “Ar Latvijas vārdu pasaulē”

www.latvia.eu +  www.latviesi.com + www.kurp.es 

vairāk
Latvijas Institūts