01.01
2019
Par LI paveikto LV100 starptautiskajā komunikācijā

Par LI paveikto LV100 starptautiskajā komunikācijā

2017. gadā viens no Latvijas institūta vispārējās komunikācijas mērķiem bija pievērst uzmanību un ieinteresēt starptautiskās auditorijas par valsts simtgades faktu, kā arī laikus sagatavot LV100 veltītus informatīvos materiālus izplatīšanai 2018. gadā ar diplomātisko pārstāvniecību, valsts, pašvaldību un nevalstisko institūciju starpniecību un dažādos starptautiskos pasākumos.

LV100 norišu programmā jau sākot ar 2017. gadu bija vairāk nekā 1000 projektu un notikumu gadā, tāpēc viens no LI uzdevumiem bija veidot starptautiskai auditorijai interesantāko un valstiski nozīmīgāko norišu izlasi iekļaušanai dažādos komunikācijas materiālos, kā arī sniegt komunikācijas atbalstu šo norišu organizatoriem.

 

KOPSAVILKUMS

Par Latvijas institūta paveikto

Latvijas valsts simtgades starptautiskajā komunikācijā

(2017 – 2018)

 

Saturs: 1) Komunikācijas uzdevumi; 2) Komunikācijas programmas; 3) Partnerība un sadarbība; 4) Budžets un cilvēkresursi; 5) Secinājumi

 

  1. LV100 starptautiskās komunikācijas uzdevumi 2017-2019
    1. LV100 kā platforma valsts starptautiskai pozicionēšanai

Globālajā informācijas telpā pieaug konkurence par auditorijas uzmanību, par ko savā starpā sacenšas ne tikai indivīdi un kompānijas, bet arī valstis. Latvijas un Baltijas reģiona valstu simtgades ir kalpojušas par lielisku platformu valsts starptautiskai pozicionēšanai, piedāvājot vēstījumu: “Latvija ir zaļa un mūsdienīga valsts Ziemeļeiropā, pie Baltijas jūras”. Šāds vēstījums atbilst nacionālās attīstības plānošanas un stratēģiskās komunikācijas dokumentos noteiktajam, pozicionējot Latviju kā Ziemeļeiropai piederīgu valsti (labs dizains, gudra dabas resursu izmantošana, inovācijas, ilgtspējīga domāšana, u.c.).

2016. gadā LI veica dažādu auditoriju (Latvijā studējošie ārvalstu jaunieši, vietējie studenti, valsts iestāžu darbinieki un dažādu jomu viedokļa līderi) aptauju par to, kas ir Latvijas “stiprās puses” starptautiskā kontekstā.

 

Auditorija

Viedokļi

Ārvalstu studenti:

Lielisks interneta ātrums un wi-fi pārklājums; labs sabiedriskais transports; daba un klimats (četri atšķirīgi gadalaiki, tīras un smilšainas pludmales); zināšanas par dabu, ārstniecības augiem un ēdamām sēnēm; svešvalodu zināšanas; skaisti cilvēki

Latvijas jaunieši:

Pagāniskās saknes (tradīcijas, zīmes, svētki); spēcīga saikne ar dabu; tīra vide un bioloģiski audzēta pārtika; izcilība sportā un kultūrā; stilīgas hipsteru kopienas Rīgā

Valsts iestāžu darbinieki:

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas; neskarta daba un tās resursi; jauna uzņēmīgu cilvēku paaudze

Viedokļa līderi:

Ļoti laba dzīves kvalitāte (pieeja dabas resursam kombinācijā ar komunikācijas tehnoloģiju pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanās vietu), kas potenciāli Latviju var padarīt par starptautisku “frīlanseru” paradīzi.

 

Balstoties uz šiem secinājumiem, Latvijas valsts simtgades (turpmāk – LV100) starptautiskā komunikācija tika veidota četrās tematiskajās līnijās:

  1. Ingredients for identity jeb identitātes jautājumi (Latvijas senās tradīcijas, dažādu kultūru ietekmes un mijiedarbība vēsturē un mūsdienās, ar spēcīgu nākotnes potenciālu) – visa veida informācija, kas demonstrē bagāto kultūras mantojumu kā iedvesmas avotu jaunradei.
  2. Grass-roots power jeb kopienu spēks (dažādas sabiedriskas, politiskas u.c. iniciatīvas, kas izaugušas no privātpersonu vai interešu grupu idejām) – apliecina Latviju kā demokrātisku, aktīvu nāciju.
  3. Greenovative jeb zaļās domāšanas un inovāciju sinerģija dažādās domās – dizainā, zinātnē, mākslā, tehnoloģijās. Apliecina Latviju kā zaļu un jaunām idejām bagātu valsti (t.sk. start-up ekosistēma).
  4.  Fuel for soul jeb kultūra kā nācijas izdzīvošanas, attīstības un inovāciju avots, arī izcilību kalve.

 

2017. gadā galvenais komunikācijas mērķis – pievērst uzmanību un ieinteresēt starptautiskās auditorijas par valsts simtgades faktu, kā arī laikus sagatavot LV100 veltītus informatīvos materiālus izplatīšanai 2018. gadā ar diplomātisko pārstāvniecību, valsts, pašvaldību un nevalstisko institūciju starpniecību un dažādos starptautiskos pasākumos.

 

 

Šim mērķim LI 2017. gadā izstrādāja vizuālās komunikācijas koncepciju “You+Latvia=Click!”, kas vizuāli vēsta par Latviju kā valsti-simtgadnieci, atvērtu sadarbībai, aicinot uz mijiedarbību. Šī vizuālā koncepcija tika izmantota dažādos informatīvajos materiālos (ielūgumi, faktu lapas, plakāti, baneri, kartītes, prezentācijas, T-krekli, u.c.) 2017. gada ietvaros.

 

  1. LV100 notikumu programmas nozīmīgāko norišu popularizēšana

LV100 norišu programmā jau sākot ar 2017. gadu bija vairāk nekā 1000 projektu un notikumu gadā, tāpēc viens no LI uzdevumiem bija veidot starptautiskai auditorijai interesantāko un valstiski nozīmīgāko norišu izlasi iekļaušanai dažādos komunikācijas materiālos, kā arī sniegt komunikācijas atbalstu šo norišu organizatoriem.

  • Atbalsts Baltijas nacionālo mākslas muzeju un Francijas Orsē muzeja kopīgi rīkotajai izstādei “Nepieradinātās dvēseles: Simbolisms Baltijas mākslā” Parīzē (2018. gada aprīlis – jūlijs);
  • Sadarbība ar platformu Latvian Literature un atbalsts Latvijas dalībai Londonas Grāmatu tirgū 2018. gada aprīlī;
  • Sadarbība ar Latvijas Dizaina muzeju, gatavojoties valsts dalībai Londonas Dizaina biennālē 2018. gada septembrī, kur balvu ieguva latviešu dizainera Artūra Analta darbs “Matter to Matter”.
  • Publicitāte LV100 programmas ilgermiņa projektiem (Latvijas Skolas soma, Katram savu tautastērpu, Dižkoku skaitīšana, u.c.).
  • Atbalsts Dziesmusvētku organizatoriem darbā ar starptautiskajiem medijiem un informācijas materiālu sagatavošanā;
  • Reklāma par LV100 svinībām “Svinam Latvijas simtgadi rakstainos cimdos!” starptautiskajā lidostā Rīga 2018. gada oktobrī un novembrī
  • Informatīvs atbalsts partneru organizētiem pasākumiem: 4. maija Baltā galdauta svētki, Patriotu nedēļa un 18. novembra svinības, gaismas festivāls Staro Rīga, Lielā Talka, u.c..

 

  1. Komunikācijas programmas

Šī ziņojuma 1.punktā minēto divu galveno LV100 ārējās komunikācijas uzdevumu īstenošanai tika izmantoti dažādi komunikācijas instrumenti un to izplatīšanas kanāli atbilstoši konkrētu mērķauditoriju vajadzībām – LI radīja jaunus drukātos informatīvos materiālus, videoklipus, promo materiālus, multimediālas prezentācijas, organizēja ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā, nodrošināja regulāras publikācijas sociālo tīklu kontos, gatavoja informāciju vēstniecībām rakstu publicēšanai ārvalstu medijos, sniedza intervijas, piedalījās partneru pasākumos, kā arī organizēja vai iniciēja pasākumus un akcijas. Šo pasākumu kopumu var iedalīt vairākās grupās:

 

  1. Oriģinālu informatīvo materiālu izstrāde

Arvien paplašinoties informācijas digitalizācijai, joprojām pieprasīti ir informatīvie materiāli drukātā formā, jo bez tekstuālas informācijas piedāvā arī sajūtas (papīra faktūra, tipogrāfijas krāsas smarža, vizuālais dizains, u.c.). Šī formāta trūkums ir transportēšanas izmaksas (īpaši lielākos apjomos), tāpēc visi drukai paredzētie materiāli tika paralēli publicēti LI uzturētajos komunikācijas kanālos digitālā formātā kā PDF faili, ko iespējams lejupielādēt un nepieciešamības gadījumā izdrukāt.

Arī pieprasījums pēc oriģinālām prezentācijām klātienē ir salīdzinoši liels, jo piedāvā interaktivitāti starp runātāju un auditoriju (iespēja uzdot jautājumus, precizēt informāciju, u.tml.). Tādēļ šim nolūkam tika izveidota un pilnveidota PowerPoint formāta multimediāla prezentācija ar īpaši atlasītiem fotoattēliem un pievienotiem videoklipiem, lai klātienē prezentētu valsti dažādām starptautiskām auditorijām.

Video ir kļuvis par pieprasītāko informācijas apmaiņas formu, jo piedāvā patērētājam informācijas kondensātu par konkrētu tematu un to var zibenīgi izplatīt ar sociālo tīklu starpniecību. Tādēļ LV100 komunikācijas vajadzībām tika radīti vairāki video materiāli, kas LV100 ietvaros sasniedza izcilus auditorijas apjomus.

Kopumā simtgades ietvaros LI radīja 5 jaunus drukātos informatīvos materiālus, 3 jaunus videoklipus un vienu multimediālu prezentāciju:

  • Grāmata “Latvia 100 Snapshot Stories”. 2017. gada nogalē LI laida klajā grāmatu “Latvia 100 Snapshot Stories” angļu valodā, kas 100 kompaktos stāstos sniedz ieskatu Latvijas tradīcijās, valsts izveidē, dzīvesveidā, kultūrā un attīstības tendencēs, izceļot un skaidrojot Latvijas unikalitāti. Tā izdota 25 000 eksemplāru ar 10 000 papildu tirāžu 2018. gada nogalē, kas ir lielākā informatīvo materiālu tirāža LI darbības vēsturē. 2018. gadā grāmata izdota arī krievu, korejiešu (pirmā grāmata par Latviju korejiešu valodā) un arābu valodās (tirāža katrā no valodām – 5000 eksemplāru). Arābu valodas versija radīta, gatavojoties Latvijas dalībai EXPO Dubai 2020.
  • Brošūra “The Latvian Song and Dance Celebration”. Brošūra par latviešu dziesmusvētku tradīciju (64 lpp., 6000 eksemplāru) tika veidota īpaši 2018. gada dziesmu un deju svētkiem, sniedzot ieskatu svētku vēsturē, gatavošanās procesā, stāsta par dažādajām dalībnieku grupām un daudzveidīgo svētku programmu. Brošūra tika pasniegta oficiālajiem Dziesmusvētku viesiem, amatpersonām un ārvalstu mediju pārstāvjiem. Materiāls tika izmantots arī dažādās diasporas aktivitātēs ārvalstīs.
  • Faktu lapa “Centenary Celebration Highlights”. Materiāls izdots angļu un franču valodās, un piedāvā ieskatu nozīmīgākajos 2018. gada simtgades programmas notikumos un apraksta ilgtermiņa programmas, tādējādi sniedzot priekšstatu par Latvijas vērtībām. Materiāls tika sagatavots izplatīšanai Ārlietu ministrijas, Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs un sadarbības partneru rīkotajos pasākumos, ieskandinot simtgades gadu 2018. gada 4. maijā.
  • Faktu lapa “Latvia: The Greenovative Country”. 2018. gada rudenī 13 000 eksemplāru tirāžā izdota faktu lapa, kas ar faktiem apliecina Latvijas konkurētspēju kultūrā, uzņēmējdarbībā, sportā u.c. jomās Eiropas un pasaules kontekstā. Materiāls ieskicē arī LI piedāvāto valsts attīstības un ārējā tēla veidošanas virzienu “greenovative” – tas apvieno zaļās domāšanas, ilgtspējas un inovācijas konceptus.
  • Faktu lapa-ielūgums “Latvia Celebrates 100 Years”. Personīga ielūguma formā veidots kompakts informatīvais materiāls, kas aicina ārvalstniekus iepazīt Latviju, kāda tā ir uz savas valstiskuma simtgades sliekšņa. Materiāls piedāvā ieskatīties dažādos Latvijas reģionos, apmeklēt vietas ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmī, iesaistīties pasākumos. Faktu lapa tika izdota 2017. gada pavasarī angļu valodā, ar sekojošiem tulkojumiem vācu, franču, ķīniešu, spāņu un krievu valodās.
  • Videoklips “Latvia – Celebrating 100”. Angļu un latviešu valodas versijas. Klipa vēstījums ir par savu valsti un līdzcilvēkiem kā spēka un iedvesmas avotu, ar tās kultūru un tradīcijām, tautas raksturu, vērtībām un jaunradi. Klips kopš publicēšanas 2017. gada nogalē sociālajos tīklos sasniedzis ap 3 miljonu auditoriju, kas ir līdz šim lielākais rādītājs kopš LI kontu izveidošanas. Pēc Ārlietu ministrijas un vēstniecību pieprasījuma klips subtitrēts arī krievu, franču, spāņu, vācu un arābu valodās, un pieejams LI uzturētajā portālā Latvia.eu.
  • Videosveiciens kaimiņvalstīm simtgadēs (trīs videoklipi). 2017. gada 23. augustā, Baltijas ceļa gadadienā, LI sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia, filmu studiju “Tritone Studio” un simtgades reģionālajiem koordinatoriem organizēja akciju “Baltijas simtgades ceļš” vēsturiskā Baltijas ceļa maršrutā, kuras ietvaros iedzīvotāji piedalījās dzimšanas dienas tortes kā Latvijas simboliska sveiciena nogādāšanā no rokas rokā no Rīgas uz Lietuvu, Igauniju un Somiju. Sveicot kaimiņus, ar šiem video tika atklāta mūsu cilvēku sirsnība un dažādu Latvijas vietu skaistums. Akcija tika filmēta, un tās rezultātā tika izveidoti trīs apsveikuma videoklipi, kas tika publicēti sociālajos tīklos un pārraidīti sveicamo valstu TV un dažādu citu mediju kanālos, iegūstot lielu atsaucību.
  • Videoklips “Celebrating Freedom”. Latvijas valstiskuma vēsture izstāstīta caur Brīvības pieminekļa stāsta prizmu, vēstījums par mūsu tautas brīvības alkām. Publicēts 2018. gada 16. novembrī LI uzturētajos sociālo tīklu kontos, klips dažu mēnešu laikā ir sasniedzis vairāk nekā 800 000 lielu auditoriju.
  • Prezentācija “Latvia. Next 100”. Lai sniegtu kompaktu un visaptverošu informāciju par Latviju simtgades kontekstā, 2017. gadā tika izveidota un regulāri papildināta multimediāla (foto, video, “dzīvā” runa) 45-60 min.ilga prezentācija “Latvia: Next 100”, kas iepazīstina ar nacionālajām tradīcijām, dzīvesveidu, mūsdienu aktualitātēm, interesantiem faktiem un statistikas datiem, sniedzot ieskatu nākotnes ambīcijās, parādot valsti un sabiedrību plašākā ģeogrāfiskā un vēsturiskā kontekstā.  2018. gadā LV100 projektu vadītāja sniegusi 24 prezentācijas ārvalstu medijiem, augstskolu, profesionālo asociāciju, pašvaldību un citu organizāciju rīkotos pasākumos.

 

Informatīvo materiālu galvenie izplatīšanas kanāli:

  • Diplomātiskie dienesti (Latvijas un ārvalstu);
  • Nozaru ministrijas (to rīkotie pasākumi, dalība starptautiskos pasākumos);
  • Pašvaldības, to organizācijas un uzņēmumi;
  • LV100 Draugu telpa Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;
  • LIAA un tās starptautiskās pārstāvniecības, t.sk. Magnetic Latvia stends lidostā;
  • Rīgas un reģionālie tūrisma informācijas centri;
  • Izglītības iestādes, NVO, profesionālās asociācijas;
  • Privātpersonas;
  • Diasporas organizācijas;
  • Ārvalstu mediji un eksperti (viesošanās laikā Latvijā);
  • Digitālie komunikācijas kanāli – portāls Latvia.eu, LI uzturētie Facebook un Twitter konti (brošūru un faktu lapu digitālās versijas).

 

  1. Digitālā komunikācija.

Pieaugot sociālo tīklu kā globālo mediju lomai, būtisks uzsvars tika likts uz regulāru komunikāciju par Latviju un tās simtgadi LI uzturētajos piecos digitālajos komunikācijas kanālos. Regulāras oriģinālpublikācijas un pārpublicējumi (share) no partneru kanāliem ļāvuši sasniegt līdz šim lielāko auditoriju (reach) un veicinājušas pastāvīgo sekotāju skaita pieaugumu LI kontiem.

  • Facebook konts: If you like Latvia, Latvia likes you (IYL). Konta uzdevums ir sniegt pozitīvā realitātē balstītus stāstus viegli uztveramā formā par Latvijas kultūru, tradīcijām, interesantām norisēm un sasniegumiem.
  • Facebook konts: Kaut kas mīļš no Latvijas (KKM). Emocionālas saites stiprināšanai starp mūsu cilvēkiem visā pasaulē veltīts sociālo tīklu konts, stiprinot piederību Latvijai.
  • Facebook konts: Latvian Institute (LI). Informācija par Latvijas politiskajiem, ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem angļu valodā.
  • Portāls Latvia.eu. Vispārīga informācija par Latviju ārvalstu auditorijām. 2017. gadā portālā izveidota atsevišķa LV100 veltīta sadaļa “Latvia 100” ar informāciju angļu valodā par nozīmīgākajiem simtgades notikumiem un projektiem, radot gan oriģinālsaturu, gan pārpublicējot informāciju no LV100 oficiālās platformas lv100.lv.   
  • Twitter konts: LatviaInstitute. Informācija par aktualitātēm Latvijā.

Kontu satura veidošana 2017-2018 tika lielā mērā pielāgota LV100 aktualitātēm. Simtgades tematikai veltītu publikāciju skaits LI uzturētajos FB kontos un sasniegtā auditorija jeb reach:

 

2017

ILY

KKM

LI

Publikāciju skaits

16

38

88

Auditorija (reach)

1 323 858

68 138

56 974

2018

 

 

 

Publikāciju skaits

52

103

132

Auditorija (reach)

4 552 651

657 271

574 482

 

  1. Mediju programma

Mediju programmas mērķis bija mērķtiecīgi strādāt ar dažādu mērķa valstu žurnālistiem, aicinot viņus apmeklēt Latviju, lai LV100 kontekstā iepazītu Latviju ne tikai tiešās intereses jautājumos, bet atspēkotu Eiropā un pasaulē izplatītus stereotipus par Latviju. Viesošanās klātienē sniedz iespēju žurnālistiem salīdzināt Latvijas un savas valsts pieredzi ne tikai noteiktos jautājumos, bet gūt arī plašāku priekšstatu par Latviju kultūrvēsturiskā un mūsdienu aktualitāšu kontekstā.

2017.-2018. gadā LI organizēja vizītes vairāk nekā 170 dažādu jomu žurnālistiem no Eiropas (Lielbritānija, Vācija, Francija, Polija, Šveice, Spānija, Portugāle, Horvātija, Rumānija), Austrumu partnerības valstīm (Gruzija, Baltkrievija, Uzbekistāna, Moldova), kā arī no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Ēģiptes, Ķīnas, Japānas, Korejas.

Galvenie ārvalstu medijus interesējošie temati:

  • kultūra (laikmetīgā māksla un dizains, mode);
  • daba un kultūrvēsturiskais mantojums (arhitektūra un amatniecība, tradicionālās prasmes un zināšanas);
  • inovācijas un jaunuzņēmumu ekosistēma.
  • gastronomija (t.sk. bioloģiski audzēti un savvaļā auguši produkti) un dzīvesstila tendences;
  • aizsardzības un militārie jautājumi;
  • Latvijas pozīcija globāli aktuālos jautājumos;

Visproduktīvākā sadarbība veidojās ar specifisku jomu žurnālistiem, kurus interesēja Latvijā notiekošie kultūras pasākumi (RIBOCA, festivāls Survival Kit, Riga Fashion Week, džeza festivāls Rīgas Ritmi, Dziesmusvētki, u.c.). Papildus žurnālistu tiešajām interesēm vizīšu programmā LI iekļāva arī LV100 dimensiju un tematus, sniedzot plašāku kontekstuālu informāciju par Latviju, pilnveidojot žurnālistu izpratni par šo valsti.

Mediju vizīšu organizēšanā LI visciešāk sadarbojās ar LIAA Tūrisma departamentu un nodibinājumu LiveRiga, kur LI funkcija primāri bija saistīta ar programmu satura izstrādi, ceļa un uzturēšanās izdevumu pilnīgu vai daļēju segšanu, savukārt partneri sniedza atbalstu ar tūrisma pakalpojumu nodrošināšanu un apmaksu (ekskursijas, transports, maltītes, ieeja kultūras un informatīvi izklaidējošos pasākumos, u.tml.).

 

  1. Pasākumi un akcijas

Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar mērķauditorijām un veicinātu iedzīvotāju iesaisti Latvijas popularizēšanā starptautiski (t.s. publiskā diplomātija), simtgades ietvaros LI organizēja vai bija iniciatori dažādiem publiskiem pasākumiem un akcijām Latvijā un ārvalstīs.

  • Starptautiska konference “Europe. After 100 Before”. Lai apskatītu Eiropas centrālās un ziemeļaustrumu daļas valstu-simtgadnieču (Baltijas valstis, Polija, Somija, Čehija, Slovākija, Ukraina, u.c.) lomu reģionā, LI piedāvāja koncepciju un partnerībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Latvijas Politologu biedrību 07.05.2018. organizēja konferenci Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar dažādu valstu politiķu, akadēmiķu un sabiedrības viedokļa līderu, kā arī masu mediju piedalīšanos. Projekta ietvaros tika izdots arī rakstu krājums (Elektroniski pieejams Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā interneta vietnē: https://ec.europa.eu/latvia/sites/latvia/files/publikacija_europe._after_100_before_gala_versija.pdf), un ar konferences secinājumiem LI, EK un Latvijas Politologu biedrība iepazīstināja auditorijas arī citās valstīs (Ukraina, Spānija, Ķīna).
  • Akcija “Izskrien Latviju pasaulē”. 2017. gadā LI nāca klajā ar ideju diasporai atzīmēt Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā, savā mītnes vietā izskrienot (izstaigājot, izbraucot ar velosipēdu vai tml.) maršrutu Latvijas ģeogrāfiskās kontūras formā un publicējot to savos sociālo tīklu kontos. Akcija guva atsaucību, un cilvēki dažādās pasaules vietās turpina piedalīties akcijā joprojām. 2018. gadā akcija ar īpašu LV100 akcentu norisinājās 5. maijā – sestdienā. Komunikācijas vajadzībām tika izveidota interneta vietne, kur tika publicēti vairāk nekā 63 izskrienamie maršruti 29 pasaules valstīs, izveidota mirkļbirka #IzskrienLatviju. LI aicinājumam atsaucās ne tikai individuālie skriešanas entuziasti, bet arī dažādas diasporas organizācijas, kuras savās mītnes zemēs rīkoja skriešanas un kopienu pasākumus.
  • Akcija “Baltijas simtgades ceļš”. 2017. gada 23. augustā LI sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un filmu studiju “Tritone Studio”, piesaistot LV100 reģionālos koordinatorus, organizēja iedzīvotāju akciju “Baltijas simtgades ceļš”, kuras laikā vēsturiskā Baltijas ceļa maršrutā cilvēki varēja piedalīties simboliska svētku sveiciena – dzimšanas dienas tortes – nogādāšanā no rokas rokā, no Rīgas uz Igauniju, Lietuvu un Somiju kā Latvijas sveicienu kaimiņvalstīm simtgadēs. Komunikācijas un loģistikas plānošanas vajadzībām uz laiku tika izveidota interneta vietne Baltijassimtgadescels.lv, kur iedzīvotāji varēja pieteikties dalībai akcijā un sekot līdzi pieturas vietām, kurās svētku tortes tika nodotas tālāk līdz nonāca pie kaimiņvalstu iedzīvotājiem svētku pasākumos. Akcija tika iemūžināta trīs videoklipos, kas tika publiskoti LI komunikācijas kanālos un translēti kaimiņvalstu televīzijās, dažādos citos medijos un iedzīvotāju sociālajos kontos šo valstu simtajās gadadienās. Domājams, ka šī akcija veicināja kaimiņvalstu atbildes video sveicienus Latvijai 2018. gada novembrī.
  • Tautas grāmatu plaukts. Idejiski turpinot projektu par iedzīvotāju dāvinājumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Tautas grāmatu plauktam (TGP), LI ierosināja ārvalstu amatpersonu oficiālo vizīšu ietvaros 2018. gadā iekļaut TGP apmeklējumu ar īpašu grāmatu dāvināšanu Latvijai. Sadarbībā ar LNB un Valsts vienoto protokolu šī ideja tika īstenota visa simtgades gada ietvaros. Paralēli īstenojās arī Ārlietu ministrijas un LI ideja viesiem kā valsts oficiālo dāvanu pasniegt mākslinieces Annas Faniginas radītu sudraba grāmatzīmi ar iegravētu latviešu tautas dainu un tās tulkojumu angļu valodā (tulk. Velta Sniķere), pasniegtu GroGlass inovatīvā stikla futrālī, kā simbolisku dalīšanos ar dainās iekodēto latviešu tautas dzīvesziņu.
  • Marisam Jansonam veltītas tulpju šķirnes prezentācija. Par godu pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona 75. dzimšanas dienai, godinot viņa izcilību un nenogurstošu darbu Latvijas atpazīstamības labā, 14.01.2018. kopā ar Latvijas vēstniecību Nīderlandē LI organizēja Maestro vārdā nosauktas īpašas tulpju šķirnes izsludināšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LI direktorei Aivai Rozenbergai parakstot īpašu sertifikātu.
  • Izstāde “Rītdienas mantojums”. Piedāvājot koncepciju un aktīvi iesaistoties idejas īstenošanā, LI piedalījās Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu tīkla (EUNIC) organizētā izstādē par godu Baltijas valstu simtgadēm, kas aplūko jautājumus, kā šodien mūsu radītais mantojums izskatīsies pēc 100 gadiem un kas no mūsu atstātā kļūs par vērtību. Izstādē piedalījās mākslinieki no 10 Eiropas valstīm, un Latviju pārstāvēja ielu mākslinieks Rudens Stencil ar darbu “Atlants”. Izstāde bija apskatāma Galerija Centrs Rīgā, no 2018. gada 22. novembra līdz 5. decembrim. LI ir pilntiesīgs Latvijas pārstāvis EUNIC kopš 2013.gada.
  • Latvijas stends Stokholmas brīvdabas muzejā Skansen. Atsaucoties latviešu diasporas Zviedrijā aicinājumam, LI 2018. gada maijā piedalījās Baltijas valstu simtgadei veltītajās Baltiešu dienās Stokholmas brīvdabas muzejā Skansen, kur popularizēja LV100 pasākumus un izplatīja informatīvos materiālus par Latviju muzeja apmeklētājiem.
  • Latvijas dalība Suomi Areena (Somija). Pēc Latvijas vēstniecības Somijā aicinājuma LI 2018. gada jūlijā organizēja Latvijas prezentāciju “Greenovative Latvia” starptautiskajā sarunu festivālā SuomiAreena ar dažādu jomu ekspertu un mūziķu piedalīšanos, lai popularizētu Latviju kā inovatīvu, radošu un zaļu Ziemeļeiropas valsti.

 

  1. Sadarbība un partnerības

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku komunikāciju par LV100 norisēm un projektiem, kā arī efektīvi izmantotu resursus, LI komunikācijas projektos aktīvi sadarbojās ar esošajiem partneriem un veidoja jaunus sadarbības formātus. Galvenie sadarbības partneri:

  • Kultūras ministrijas Valsts simtgades birojs un Ārlietu ministrija – informācijas un rīcības koordinācija, savstarpējs atbalsts komunikācijas projektiem;
  • Latvijas diplomātiskais dienests (Ārlietu ministrija, vēstniecības un konsulāti, goda konsuli) – informatīvo materiālu izplatīšana, mediju vizīšu organizēšana, individuāli sadarbības projekti;
  • Platforma Latvian Literature – atbalsts literatūras kataloga angļu valodā izveidē, mediju vizīšu organizēšana, atbalsts Latvijas stendā London Book Fair 2018;
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka – sadarbība mediju vizīšu programmu veidošanā;
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – sadarbība mediju vizīšu organizēšanā un programmu veidošanā, LI informatīvo materiālu izplatīšana;
  • Nodibinājums LiveRiga – sadarbība mediju vizīšu organizēšanā un programmu veidošanā;
  • Viesnīcas (Radisson Blu viesnīcu tīkls, Neiburgs Hotel, Hotel Bergs, u.c.) – atbalsts LI informatīvo materiālu izplatīšanā un mediju vizīšu nodrošināšanā.

 

  1. Budžets un cilvēkresursi

LI LV100 komunikācijas projektiem 2017. un 2018. gadā kopā piešķirtais finansējums bija 387 000 EUR, kas bija gadā vidēji divreiz vairāk par iestādes gada bāzes budžetu (92 000 EUR gadā). Tā kā LI pastāvīgi strādā tikai 4 darbinieki, LV100 komunikācijas mērķu īstenošanai 2017. un 2018. gadā tika piesaistīti divi papildus darbinieki uz laiku – LV100 projektu vadītājs un mediju vizīšu koordinators.

Papildus LI pieprasītajam LV100 projektu budžetam iestāde 2018. gadā saņēma ap 22 000 EUR no Ārlietu ministrijas LI informatīvo materiālu adaptācijām vairākās svešvalodās vēstniecību vajadzībām. Par šiem līdzekļiem tika izdota grāmata “Latvia 100 Snapshot Stories” krievu, arābu un korejiešu valodās, kā arī nodrošināta videoklipa “Latvia – Celebrating 100” subtitrēšana igauņu, vācu, spāņu, franču, arābu valodās.

Plānotais budžets LI LV100 komunikācijas pasākumiem ārvalstu auditorijām:

 

Pozīcija

2017

2018

Atlīdzības (t.sk. atalgojums diviem darbiniekiem)

57 347

60 347

Preces un pakalpojumi

121 653

145 653

Kapitālie izdevumi

2000

0

KOPĀ:

181 000

206 000

 

  1. Secinājumi

Analizējot LV100 laikā iegūto informāciju un atsauksmes gan no ārvalstu medijiem, gan sadarbības partneriem, viens no secinājumiem – ārējā komunikācijā veiksmīgi darbojas ne tikai vēstures stāsti, kas atspēko stereotipus, un daudzina Latvijas un tās cilvēku sasniegumus pagātnē. Faktiski vislielākais pieprasījums (mediji, eksperti u.c. auditorijas) ir pēc jaunām idejām, ko Latvija var piedāvāt, un nākotnē vērsta naratīva, kas parāda Latvijas dinamiku šodien un iezīmē mūsu nākotnes ambīcijas.

  1. Darbā ar starptautiskajiem medijiem LI pārliecinājās, ka starptautiski intriģējošākais naratīvs par Latviju šobrīd piemīt LI piedāvātajam konceptam Greenovative, kas apvieno zaļas domāšanas, radošuma un inovācijas jēdzienus. LI 2018. gada decembrī prezentēja šo konceptu kā Latvijas starptautiskā tēla veidošanas virzienu – attīstot šo ideju, tai var būt liels potenciāls valsts starptautiskā tēla veidošanā un atpazīstamības veicināšanā. Tas tādēļ, ka šobrīd starptautiskajā dienaskārtībā dažādos līmeņos dominē klimata pārmaiņu, ilgtspējas, jauna dzīvesveida un domāšanas jautājumi, un ar Greenovative Latvija demonstrē sevi kā līdzvērtīgu partneri šajā globālajā diskusijā. Lai tas kļūtu par iespējamo Latvijas zīmolu, tam ir nepieciešama politiska vienošanās, ka valsts attīstība tiek būvēta uz ilgtspējas, radošuma un inovāciju principiem.
  2. Veiksmīgi darbojās arī kopējā Baltijas valstu simtgades komunikācija, panākot lielāku starptautisko rezonansi un interesi. Dažādo kopīgo projektu ietvaros varējām redzēt, ka uzlabojas sadarbība starp dažādām valsts un pašvaldību līmeņa institūcijām, kā arī Baltijas partneriem. Tas saistīts gan ar pieredzes uzkrāšanos publiskajā sektorā, jaunu profesionāļu ienākšanu valsts un pašvaldību organizācijās, kā arī dažādu jomu profesionāļu vēlmi līdzdarboties un iesaistīties valstiski nozīmīgu projektu īstenošanā. Dažādie sadarbības modeļi un tīkli valsts un Baltijas reģiona ārējā komunikācijā būtu mērķtiecīgi jāattīsta.
  3. Latvija kā maza valsts spēj piedāvāt personisku pieeju, ko augstu novērtē ārvalstu žurnālisti. Piemēram, medijiem LI rīkoto vizīšu ietvaros bija iespēja tikties ar universitāšu vadību, ministriem, viesoties mājās pie arhitekta, satikties ar māksliniekiem, dizaineriem, režisoriem, iespēja viesoties plašākai publikai nepieejamās vietās un ieskatīties “aiz fasādes” dažādos reālos procesos, piemēram, LNB Izstāžu centra darbā.
  4. Papildu tematu iekļaušana mediju un ekspertu vizīšu programmās, ļaujot paplašināt izpratni par procesiem Latvijā un iedot norisēm plašāku kultūras, vēsturisko un ģeogrāfisko kontekstu. Iespēja izmēģināt, iemācīties kaut ko jaunu tika īpaši izcelta kā pozitīva pieredze. Piemēram, modes žurnālisti piedalījās Brigitas Strodas kroņu darināšanas darbnīcā, gūstot priekšstatu par Latvijas tautastērpa elementiem, džeza žurnālistus iepazīstināja ar Latvijas mākslas šedevriem, bet žurnālisti, kas interesējas par ekonomiku, tika piedāvāta iespēja apmeklēt Žaņa Lipkes memoriālu, Stūra māju un Okupācijas muzeju. Šāda pieeja ļauj kliedēt nepatiesus stereotipus par Latviju, sniedz labāku izpratni par vispārējo kontekstu un sniedz personiskāku pieredzi.
  5. Izcila vieta, kur ārvalstniekiem (medijiem, ekspertiem, viedokļu līderiem, amatoersonām) izstāstīt mūsdienu Latvijas stāstu, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Tā piedāvā daudzslāņainu vēstījumu, sākot ar bagāto tradīciju mantojumu (Dainu skapis, mutvārdu daiļrade, u.c.), arhitektūru, vēsturi (Gunāra Birkerta dzīvesstāsts), simboliem (Gaismas pils leģenda), sociāliem un kultūras projektiem (Grāmatu draugu ķēde 2014), izglītību, izcilību, mūsdienīgu arhitektūru u.c.. LNB apmeklējums tika iekļauts visās mediju vizīšu programmās.
  6. LI pieredzēja pozitīvu Latvijas uzņēmēju atsaucību sadarboties valsts ārējā komunikācijā, sniedzot informatīvu un praktisku atbalstu LI veidotajiem projektiem – atļauja bez atlīdzības izmantot foto un video materiālus valsts popularizēšanai, praktisks atbalsts mediju vizīšu ietvaros (telpas tikšanām, ekskursijas, kontaktu tīkls, u.c.), LI radīto informatīvo materiālu izplatīšana, u.c.
  7. Palielinās pieprasījums pēc informācijas angļu valodā – ne tikai par lielākiem notikumiem un starptautiski interesantām norisēm Latvijā, bet arī par lokālām norisēm un ziņām. Globalizācijas apstākļos ne tikai valsts, bet arī pašvaldību institūcijām jārēķinās, ka pieprasījums pēc informācijas angļu valodā var rasties jebkurā brīdī, un savlaicīga gatavība šādām situācijām veido pozitīvu priekšstatu par Latviju kā mūsdienīgu un atvērtu valsti. Uzmanība būtu jāpievērš arī vienotai terminoloģijai svešvalodās, runājot par pasākumiem (piemēram, Dziesmusvētki), vietvārdiem, procesiem, kā arī jāvelta pūles kvalitatīviem tulkojumiem.

Rezumējot – LI īstenotie LV100 projekti ir bijuši veiksmīgi gan sasniegto rezultātu, gan kvalitātes ziņā, kā arī devuši pozitīvu pieredzi starpinstitūciju sadarbībā. Jaunu un radošu cilvēku piesaiste rezultējas interesantos projektos, tiek akceptētas un īstenotas drosmīgākas idejas, radot pamatu arī starptautiski runāt par Latviju kā inovatīvu, radošu un mūsdienīgu valsti.

vairāk

18.12
2018
Latvija – zaļa un inovatīva

 Latvija – zaļa un inovatīva

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –"Greenovative Latvia").

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā. “Pēc dažādām uzņēmēju, studentu un citu entuziastu atsauksmēm, tieši šis Latvijas zaļuma, izcilības un radošuma aspekts ir tas, kas raisa interesi par Latviju. Tas ir arī atbilstošs Latvijas mentalitātei – mūsu pirmatnējās dabas procesu izpratne savijas ar augsto tehnoloģiju pasauli, Latvijas talantiem it visās jomās un jauninājumiem,” uzsver LI direktore Aiva Rozenberga.

 

Pēdējo trīs gadu laikā, no kuriem pēdējie divi aizvadīti simtgades zīmē, LI kopā ar sadarbības partneriem, draugiem un domubiedriem ir īstenojis visdažādākos projektus: stiprinājis publisko diplomātiju un saites ar diasporu, rīkojis sociālo kampaņu “Gribu tevi atpakaļ!”, kustību “Izskrien Latviju pasaulē” un ikgadēju paaudžu stiprināšanas akciju, iesaistot diasporas skoliņas un senioru aprūpes centrus Latvijā. Kopā ar Eiropas Savienības nacionālo kultūras institūtu tīklu (EUNIC), Latvijas vēstniecībām ārvalstīs un citiem sadarbības partneriem Eiropas līmenī runāts par kultūras aktualitātēm Latvijā un pasaulē. 2017.-2018.gadā LI ir uzņēmis vairāk nekā 150 ārvalstu žurnālistus, izrādot Latviju tās skaistumā, viedumā un ilgtspējībā. Vairāk nekā desmit miljoni cilvēku ik gadu tiek sasniegti sociālajos tīklos, un vismaz 20 000 ir saņēmuši LI simtgades “dižpārdokli” – grāmatu “Latvia 100 Snapshot Stories”. Tāpat LI ir veidojis “Latvijas Stāstu darbnīcas” par Latvijas tēla izpratni studentu un valsts iestāžu pārstāvjiem, u.c.

 

Visu pieredzēto liekot kopā, skaidri iezīmējās jaunais potenciālais virziens – “Greenovative Latvia”. Līdz ar to tapusi arī jauna faktu lapa ar nosaukumu "Latvia. The Greenovative Country" (elektroniski pieejama http://latvia.eu/sites/default/files/media/fl_2018_2.pdf).

 

Ieraksts no prezentācijas pasākuma: https://ej.uz/LI_100

Foto no prezentācijas pasākuma: https://ej.uz/LI_100foto

vairāk

17.12
2018
LI iepazīstinās ar savu redzējumu par Latvijas nākamajiem 100

LI iepazīstinās ar savu redzējumu par Latvijas nākamajiem 100

Latvijas institūts (LI) sadarbības partnerus un masu informācijas līdzekļus aicina š.g. 18. decembrī plkst.11 kopīgi aplūkot Latvijas valsts simtgades (LV100) ietvaros paveikto un iepazīstinās ar savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100.

 

“Kopā ar partneriem, draugiem un domubiedriem esam stiprinājuši publisko diplomātiju un saites ar diasporu, rīkojuši sociālo kustību “Gribu tevi atpakaļ!”, kā rezultātā diasporas un remigrācijas jautājumi nonāca politiskajā un sabiedriskajā dienaskārtībā, esam veicinājuši ārvalstu mediju interesi un radījuši virkni informatīvu materiālu svešvalodās par Latviju,” stāsta LI direktore Aiva Rozenberga. “Šo daudzveidīgo projektu un sadarbību rezultātā ir izkristalizējusies vīzija par Latvijas nākotnes virzienu atpazīstamības veicināšanai, un esam gatavi ar to dalīties ar sabiedrību.”

 

Pasākums notiks Arhitektu namā Rīgā, Torņa ielā 11 plkst. 11:00-13:00.

R.S.V.P. līdz 14.12.2018. plkst. 13:00, info@li.lv, 67503663

 

Tiešraide pieejama šeit:

 

 

vairāk

27.11
2018
Es radu savas nācijas mantojumu

Es radu savas nācijas mantojumu

Uzticēties kādam vai kaut kam nozīmē būt pārliecinātam, ka tu sevi vari nodot kāda cita pārvaldībā – tu jūties, it kā būtu patvēries drošā vietā, tādā kā mierīgas, siltas mājas, kurās tevi pieņem tādu, kāds esi, un kurās tic visam labajam tevī. Tevi pieņem, tev tic, tev palīdz – un tu uzticies. Cilvēks cauri laiku laikiem tiecas uzticēties ģimenei, priekšniecībai, idejām, simboliem un... dievišķajam. Bet vai mēs varam uzticēties paši sev? Mūsu integrētajam nācijas mantojumam?

 

Kad tika dibināta Latvijas valsts, manai vecmāmiņai bija septiņi gadi. Viņa paspēja piedzīvot brīdi, kad pati piedalījās demokrātiskās Saeimas vēlēšanās jau kā balsstiesīga Latvijas pilsone, pirms vēl pie varas nāca autoritārais K. Ulmaņa režīms. Kad man bija kādi desmit gadi, bija padomju laiks, vecmāmiņa stāstīja par laiku pirms okupācijas. Lai arī biju bērns, spilgti atceros, kā kādudien viņa man stāstīja par daudzpartiju sistēmu, par dažādiem demokrātiskās Latvijas politiķiem, par to partiju un politiķiem, par kuriem viņas ģimene balsoja, un kamdēļ.

 

Šis vecmāmiņas stāsts ir viens no mūsu nācijas ģenētiskajiem mantojumiem vai, tautas valodā runājot, – tautas kods. Būtu izcili, ja mēs katrs pats sev definētu, ko vēlamies nodot tālāk, lai mantojums tiktu saglabāts, papildināts un būtu jēgpilns.

Lai valsts varētu būt demokrātiska, vairumam pilsoņu diendienā ir sekmīgi jāiziet cauri kārdinājumu labirintiem. Jāiziet cauri savas personīgās izaugsmes testam – vai un kādu pienesumu es šodien radīju savas nācijas mantojumam? Vai uzzināju kādu jaunu ideju, vai iemācījos kādu jaunu prasmi, vai spēju saklausīt, ko citi man saka, vai tikai izlikos?

 

Es pieņemu, ka viena daļa politikas problēmu rodas no aizmigšanas pašpārliecinātībā. No augstprātīgas iedomas, ka esmu gudrāks un labāks par citiem, kas savukārt rada caurkrišanu miegā un dažāda veida pēkšņus un “pārsteidzošus” exit-us. Populisms ir cilvēka iekšējā protesta spogulis. Un tad ir spoguļa otra daļa – izdarīgi cilvēki, kas naudas, slavas un varas dēļ izmanto šo protesta kritisko masu, lai tās darbību pavērstu savu vai šauras grupas interešu labā. Šķiet, skan vienkārši. Vai varam tikpat vienkārši kaut ko darīt lietas labā? Jā, mēs katrs varam “vingrot” – nemitīgi veikt darbu ar sevi. Būt veselīgi paškritiski, atvērti pasaulei, iedvesmojoties no tās. Tas prasa kaut vai mirkļa pazemību, ieklausīšanos, jo citādi – skaisto var tik vienkārši palaist garām, bet kritisko nesaredzēt.

 

Es gribu, lai mēs šādā veidā dzirdētu, redzētu, elpotu un sajustu dažādus strāvojumus un idejas, neiekrītot rutīnā un stagnācijā, bet, cienot saknes, tiektos uz to labāko iespējamo galotņu vainagu.

 

Kultūras “armija” Eiropā un daudzviet pasaulē jau vairākus gadus priekšplānā izvirza ekoloģijas un sociālās sarunas jautājumus. Un tie veido jaunu jēdzienu – koprade (co-creation). Pārmaiņas klimatā, migrācijas plūsmas, demokrātijas un autoritārisma duelis, ilgtspēja, resursu taupīšana un dabas atveseļošana, jauna veida ekonomikas modeļi, sociālo plaisu mazināšana un cilvēku paradumu maiņa – tie visi ir temati, kurus iztirzā kultūra.

 

Mūsu nācija visaugstākajā mērā pieprot daudzbalsību. Daudzbalsību, kurā ar visu savu atbildību laižam savu balsi kopkorī, vienlaikus sadzirdot un ar cieņu uztverot apkārtējās citu toņkārtu balsis, un tas viss rada vienotu sniegumu. Daudzas balsis, kas rada pacēlumu, kas rada garīgu pārdzīvojumu, kurā mēs augam, kurā esam gana stipri, lai uzticētos savai balsij un ik dienu radītu savas nācijas unikālo mantojumu.

 

Aiva Rozenberga, 
Latvijas institūta direktore, speciāli Delfi.lv 

vairāk