No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2012.gadā pieminējušas Latviju, 74,2% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes – 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Aizpērn tā bija 70,1%.

 

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļotas katra 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati, kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju, skāruši kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

No ziņu skaita visvairāk, 1076, radījuši Lietuvas un Igaunijas mediji. Tajās Latvija pozitīvi pieminēta 81,41% reižu. Tām seko Krievija ar kopējo publikāciju skaitu – 705. No tām 46% bijušas pozitīvas. Nedaudz mazāk, 677 rakstus, 2012.gadā par Latviju veidojuši Amerikas Savienoto Valstu tiešsaistes mediji – no tiem 81,1% Latvija pieminēta pozitīvā gaismā.

 

Vislabāk, 99% gadījumu, Latvija vērtēta rakstos par tūrismu. Tam seko kultūra ar 96% pozitīvas atpazīstamības un ekonomika, ārpolitika, sports ar attiecīgi 85%, 85%, 81% pozitīvu ziņu īpatsvaru. Vissliktāk ārvalstu medijos Latvija vērtēta jautājumos, kas skar attiecības ar Krieviju – 73% no tām bijušas ar negatīvu vērtējumu Latvijai, tiesa, no kopējā ziņu apjoma pērn tās veidojušas tikai 3%.

„Monitoringa rezultāti diez vai vērtējami kā ļoti pārsteidzoši. Pagājušais gads kopumā aizvadīts Latvijas ekonomikas augšupejas zīmē. Taču, protams, arī par šo jautājumu nav trūcis kritisku pārdomu. Šogad, kad plānotā ekonomikas izaugsme ir lēnāka nekā pērn, ir vērts izmantot akumulēto ārvalstu interesi par Latviju, to novirzot, piemēram, kultūras jautājumiem. Gaidāmie Dziesmu un deju svētki ir lieliska iespēja pasaulei sevi parādīt vēl pārliecinošāk. Tas būtu jādara, jo, pat, ja ceram, ka ekonomikas izrāviens turpināsies, diez vai varēsim mūžīgi būt atpazīstami ar to vien, turklāt pašmājās tas nereti pamatoti tiek vērtēts neviennozīmīgi,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

 

Vislielāko interesi Latvija ārpasaulē raisījusi gada īsākajā mēnesī, februārī, kad Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tad kopumā par Latviju ārzemju portālos bijušas 857 publikācijas, turklāt ekonomiku no aktualitāšu augšgala izgrūduši sabiedrības jautājumi. Ārvalstu mediji šo referendumu un tā iznākumu nav uztvēruši tendenciozi, kas redzams tajā, ka 70% no Latvijas sabiedrību aprakstošajām publikācijām bijušas pozitīvas.

 

Pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir neiespējami, tāpēc, izmantojot meklēšanas mehānismus, Latvijas Institūts koncentrējas uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās. Monitoringā pētītie avoti ir angļu, vācu, zviedru, franču, spāņu, arābu, ķīniešu, indiešu, japāņu, krievu, ukraiņu un citās valodās.