Latvijas Institūta direktores Karinas Pētersones atbilde uzP.R.A.E. sabiedrisko attiecību direktores Evijas Ercmanes publicēto viedokli „Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?“.

Latvijas Institūts (LI) ar interesi seko 6. maijā uzsāktajai sabiedrisko attiecību profesionāļu diskusijai Twitter un portālā Diena.lv par valsts sabiedrisko attiecību politiku. Tā kā šī diskusija ir aktualizējusi tēmu par kopīgu un daudzpusēju Latvijas tēla veidošanu, Karina Pētersone piedāvā savu skatījumu, kā arī atbildes uz Ercmanes kundzes jautājumiem.

 

Ir apsveicami, ka sabiedrība kopumā un attiecīgo jomu profesionāļi Latvijā ir konstatējuši informācijas telpas ietekmi uz valsti un ir gatavi līdzdarboties, lai stiprinātu pozitīvu Latvijas tēlu. Tādi notikumi kā eiro ieviešana, Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta un Latvijas prezidentūra ES Padomē ir lieliska iespēja izmantot Latvijai pievērsto starptautiskās sabiedrības uzmanību, lai vēstītu par norisēm, kas vairo valsts pozitīvo atpazīstamību.

Tāpēc jau pagājušajā gadā tika radīts un ir apstiprināts starptautiskās komunikācijas plāns (nelietosim skaļo vārdu stratēģija) šim laikam, kur tika izvēlētas mērķa valstis un starptautiski, pan-Eiropas mediji, kā arī konkrēti žurnālisti, kas jāuzrunā un jāaicina uz Latviju ar mērķi panākt pozitīvu publicitāti. Tāpat tika apzināti „stāsti“ jeb tēmas un notikumi, kas starptautiskajiem medijiem ir interesantas.

Tā kā valsts resurss, kas atvēlēts LI publicitātes nolūkiem, ir ļoti neliels, tieši darbs ar žurnālistiem, kuru lasītāji sniedzas daudzos tūkstošos un pat miljonos, tika izvēlēts kā efektīvākais un perspektīvākais – pie neliela ieguldījuma sasniedzot ļoti lielas auditorijas. Turklāt šādā veidā jau saknē ir novēršama nepatiesas un neglaimojošas informācijas izplatība.

 

Jau šobrīd varam secināt, ka izvēlētā taktika ir attaisnojusies, jo atsaucība ir liela. Dialogā ar medijiem un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs no vienas puses, un LI un nodibinājumu Rīga 2014 no otras puses, ir izstrādāti konkrēti piedāvājumi vizīšu programmai jau pāri par 400 žurnālistiem no 41 valsts. Valsts institūciju darbu katrs vērtēs atšķirīgi, bet par komunikācijas efektivitāti liecina rezultāts – šajā gadījumā – publikāciju skaits pasaules medijos, kas tapis mērķtiecīgas darbības rezultātā.

Šogad vien tikai par Rīgu kā Kultūras galvaspilsētu jau apkopotas vairāk nekā 800 publikācijas. Lieki piebilst, ka tās visas ir pozitīvas un parāda Latviju kā nobriedušu Eiropas valsti ar bagātīgu kultūru. Jau Rīga 2014 programmas atklāšanas dienā Rīgu apmeklēja 170 akreditētu ārvalstu mediju, kā arī vairāki desmiti neakreditējušos žurnālistu.

Tikpat lielu ievērību guva mūsu sportistu sasniegumi Soču Olimpiskajās spēlēs. Spēle pret Kanādas izlasi radīja pēdējos gados nebijušu daudzumu ziņu par Latviju Ziemeļamerikas informatīvajā telpā. Par to rakstīja ne tikai lielie sporta tabloīdi, bet arī reģionālās avīzes un blogeri, arī radio un televīzijā nākamās pāris dienas Latvija itin bieži tika pieminēta.

 

Cita starpā Latvijas Institūts atlasa arī šos pozitīvos stāstus, notikumus un tad elektroniski tos piedāvā ārvalstu diplomātiem un LI mediju kontaktiem vai kopā ar komentāru ievieto sociālajos tīklos. Lai arī nekādā veidā negribam un pat nedrīkstam ietekmēt redakcionālo brīvību, varam nodrošināt, ka žurnālisti iegūst, piemēram, patiesu vēstures traktējumu par strīdīgi vērtētiem vēstures notikumiem, kā arī objektīvu informāciju, kas Latviju nenostāda negatīvā gaismā.

Lai šo pozitīvās publicitātes efektu noturētu vai kāpinātu, Latvijai nepieciešama uz ilgtermiņu vērsta pozitīva publicitāte starptautiskos medijos, kā arī noturīga valsts tēla veidošana. Kaut arī PR bataljoni, kas internetā raksta komentārus, dažkārt šķiet iedarbīgi, ar to vien nebūtu jāaprobežojas. Taču, ja šādas PR aģentūru „goda dežūras“ tiktu organizētas, labāka rezultāta nolūkos LI labprāt iesaistītos ar savu apkopoto informācijas resursu par vēsturi, kultūru, ekonomiku.

 

Latvijas Institūts vienmēr ir bijis atvērts sadarbībai ar ikvienu cilvēku, kurš vēlas palīdzēt. Mums ir arī lieliski piemēri korporatīvai atbildībai un patriotismam šajā sadarbībā.

Kad LI izstrādāja jaunu dizainu valsts oficiālajam portālam ārvalstu auditorijām www.latvia.eu, darbu veicošais birojs Asketic brīvprātīgi ziedoja projektam 500 darba stundas, jo apzinājās tā valstisko nozīmi. Protams, pamatā darbam jātiek atalgotam, tomēr jāsaprot arī, ka valsts finanšu resursi ir ierobežoti. Kā, piemēram, izdarīt izvēli starp bruņošanos vai maigās varas stiprināšanu, ja nepieciešami ir abi?

 

Jau vairākus gadus LI ir piedāvājis Ārlietu ministrijai un Saeimai attīstīt komunikāciju platformu krievu valodā ES partnerattiecību valstīs, izmantojot angļu valodā radīto informācijas resursu. Līdz šim tieši ierobežoto finanšu resursu dēļ to pilnībā īstenot nav izdevies. Šībrīža apdraudējumi valsts drošībai un informatīvais karš jautājumu atkal ir aktualizējis. Tāpēc ceram, ka LI šāda iespēja tiks dota.

Ilgtermiņā svarīga ir klātbūtne starptautiskajā mediju telpā, tai skaitā digitālajā, veicot proaktīvas darbības un nepārtraukti nodrošinot sabiedrisko telpu ar pozitīvu informāciju. Tādā veidā iespējams novērst negatīva viedokļa par Latviju rašanos. To LI iedalīto līdzekļu apmērā arī dara, balstoties uz aktualizētām Latvijas Zīmolvedības vadlīnijām „Konkurētspējīga identitāte“. Savukārt negatīvas informācijas apkarošana ir daudz laikietilpīgāka un neefektīvāka, jo ziņa jau ir izskanējusi – pat ja medijs to atsauc, „posts jau ir nodarīts“.

 

Latvijas Institūtā šobrīd pamatdarbā nodarbināti četri cilvēki, ieskaitot vadītāju. Darām visu iespējamo gan koordinējot žurnālistus, gan veidojot informatīvos materiālus par valsti, gan pildot reprezentatīvās funkcijas. Saprotams, ka šādā sastāvā mūsu iespējas ir visai ierobežotas.

Tāpēc komunikācijā arvien vairāk izmantojam sociālos tīklus. Tie ir piemērots rīks labai valsts atpazīstamībai ārzemju auditorijā. It īpaši veiksmīgs ir Latvijas oficiālās Facebook lapas projekts, kam nu jau piesaistīti vairāk nekā 55‘000 sekotāju. Šajā vietnē atlasām pozitīvus notikumus no Latvijas dzīves, kas uzrunā tiklab latviešus, kā mūsu ārzemju sekotājus. Izmaksu ziņā šis ir efektīvs darba veids, jo ar nelielu ieguldījumu sasniedz ievērojamu auditoriju.

 

Mēs apelējam arī pie patriotisma un lepnuma jūtām. Lai ziņas par Latviju izplatītos tālāk, liela nozīme ir tieši latviešu sekotājiem tepat un ārzemēs, jo viņi ziņas pārpublicē tālāk saviem draugiem. Tā mūsu „karstākās“ ziņas sasniedz vairāk nekā pusmiljonu lielu auditoriju.

Apkopojot pēdējo gadu un pat pēdējo mēnešu ārvalstu publikāciju par Latviju statistiku, jāsaka, ka vidēji 70% rakstu un sižetu ir ar pozitīvu ievirzi, turklāt publikācijas par kultūras galvaspilsētas tēmu ir pozitīvas pilnīgi visos gadījumos, ieskaitot Krievijas medijus.

 

Nobeidzot gribu vēlreiz teikt paldies visiem, kuri ar savu dalību diskusijā ir veicinājuši konstruktīvu ideju kristalizāciju par to, lai Latvijas publicitāte starptautiskajā mediju telpā būtu vairāk pozitīva nekā negatīva. Vēlos piebilst, ka Latvijas tēlu ārpusē veido nevis kāda valsts apmaksāta institūcija, laba vai slikta, bet gan Latvijas sabiedrība kopumā – ar paveikto vai nepadarīto, ar izcilībām un arī ar neveiksmēm. Latvijas Institūts var tikai, pārfrazējot I.Ziedoņa teikto, „palīdzēt skaistajam parādīties“.