Jau vairākus gadus Latvijas Institūta veiktais starptautisko mediju monitorings apkopo datus par Latvijas atspoguļojumu starptautisko mediju saturā. 2015. gads viennozīmīgi bija notikumiem bagāts. Gan atsevišķi notikumi, gan ilglaicīgāki procesi Latvijā un pasaulē ir kalpojuši par pamatu teju 5800 publikācijām ārvalstu medijos, kas ir pievērsušies Latvijas tematikai.

Šī gada ietvaros Institūts ir monitorējis 85 valstu medijus. Ziņas tika aplūkotas gan lielākajās pasaules valodās, kā angļu, krievu, vācu, franču, itāļu, spāņu, gan skaitliski mazākās valodās, kā igauņu, lietuviešu, zviedru, dāņu un citās. Lai gan, objektīvi skatoties, ir teju neiespējami izpētīt datubāzes visās pasaules valodās, liekot uzsvaru uz lielākajām valodām, kā arī tuvākajiem lielajiem kaimiņiem, ir iespēja, pirmkārt, apkopot lielāko publikāciju skaitu un, otrkārt, saprast vispārējo tendenci ārvalstu medijos, galvenokārt, jo mazo valstu mediji nereti iegūst un pārpublicē informāciju no lielajām ārvalstu ziņu aģentūrām.

Iegūtie dati liecina, ka 2015. gadā par Latviju ārvalstu medijos ir publicēti 5783 raksti. Mēnesis ar lielāko publicēto rakstu skaitu bija janvāris, kad Latvijas vārds ārvalstu medijos parādījās 775 reizes. Publikāciju skaits gada pirmajā pusē saglabājās augsts, kamēr gada otrajā pusē tika piedzīvots sarukums publikāciju skaitā. Kulminācija janvāri un stabili augstais rakstu daudzums gada pirmajā pusē ir skaidrojams ar Latvijas kļūšanu par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada sākumā un palielināto mediju uzmanību Latvijai un valsts diplomātu darbībai.

2015. gadā pārliecinoši visvairāk publikāciju par Latviju ir sagatavojuši Krievijas mediji, sastādot 33.77% no kopējā rakstu skaita. Būtiski piebilst, ka neviena cita no Top 5 valstīm nepārsniedz 10% atzīmi. Aiz Krievijas seko Amerikas Savienotās Valstis (9.01%), Azerbaidžāna (6.67%), Igaunija (6.52%) un Lietuva (5.01%). Uzreiz aiz 5% atzīmes ir palikušas tādas valstis kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija un Ķīna.

No 5783 publikācijām par Latviju 2015. gadā, 35.7% rakstu bija ar pozitīvu ievirzi, 19.2% rakstu atspoguļoja Latviju negatīvā gaismā un 45.1% rakstu bija neitrāli. Konkrētāk aplūkojot pirmā desmitnieka valstu statistiku, atklājas, ka vienīgā valsts, kurā Latvija biežāk ir atspoguļota negatīvi nekā pozitīvi, ir Krievija. Austrumu kaimiņa mediji 2015. gadā ir publicējuši tikai 20% rakstus ar pozitīvu ievirzi, 30% rakstu ar negatīvu ievirzi un 50% rakstu, kas ir bijuši neitrāli. Turpretī, Amerikas Savienoto Valstu mediji Latviju pozitīvi atspoguļojuši  60% gadījumu (negatīvi 16.1%), Azerbaidžānas mediji 28% gadījumu (negatīvi 5.7%) Igaunijas mediji 18% gadījumu (negatīvi 3%) un Lietuvas mediji 36% gadījumu (negatīvi 9%).

Padziļināti analizējot ārvalstu medijos biežāk aplūkotās tēmas, pārliecinoši dominē trīs jomas – ārlietas, iekšlietas un drošība, katra sastādot attiecīgi 18.5%, 15.3% un 14.9% no kopējā rakstu skaita. Jāatzīst, ka tematu popularitāte nekorelējas ar pozitīvu atspoguļojumu medijos. Temati ar augstāko pozitīvo publikāciju attiecību ir sports (83.4%), kultūra (79.4%) un tūrisms (68%). Tas galvenokārt skaidrojams ar Latvijas popularitātes pieaugumu Rīga 2014 un prezidentūras laikā, nozīmīgajiem kultūras pasākumiem 2015. gadā (to skaitā Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki), kā arī mūsu sportistu panākumiem pasaules čempionātos un labo sniegumu divās prestižākajās sporta līgās pasaulē – NHL un NBA.

Apkopotie dati sniedz informāciju, kas ļauj saprast ne tikai Latvijas tēlu pasaulē, bet arī dod vērtīgu informāciju par kopējo Latvijas stāvokli ekonomikas, iekšpolitikas, kultūras vai jebkurā citā nozarē. Latvija turpina būt viena no līderēm Eiropā ekonomikas izaugsmes ziņā ar mērķi tuvākajā laikā pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Arī ārpolitikā Latvija neatpaliek, par ko liecina veiksmīgā prezidentūra un sadarbība ar partneriem starptautiskajās organizācijās. Visi šie sasniegumi ir tikuši atzinīgi novērtēti  un tas redzams ne tikai rakstu kvantitatīvā pieaugumā, bet arī relatīvi pieaugošajā pozitīvo publikāciju pieaugumā. Arī starpvalstu attiecības ir novērojamas monitoringa datos, kā to pierāda augstais pozitīvo publikāciju īpatsvars ES un NATO sabiedroto valstu mediju vidū. Tai pašā laikā Latvija ir kļuvusi par upuri valsts kontrolētajiem medijiem Krievijā, kas ar savu agresīvo un nomelnojošo retoriku vēršas pret Latviju, kura ārpolitiski ieņēmusi nelokāmi nosodošu pozīciju pret Krievijas revizionistisko un agresīvo ārpolitiku.

 

© Foto: The European Union