06.04
2017
Gaidot valsts simtgadi, Latvijas Institūts aicina tautiešus: "Izskrien Latviju pasaulē!"

Gaidot valsts simtgadi, Latvijas Institūts aicina tautiešus:

Lai Latvijā un pasaulē kopīgi sagaidītu Latvijas simtgadi, Latvijas Institūts (LI) kopā ar biedrību “VSK Noskrien” aicina tautiešus un Latvijas draugus iesaistīties akcijā “Izskrien Latviju pasaulē”. Akcijas laikā interesenti vairākās pasaules pilsētās un lielpilsētās varēs izmantot jau iepriekš izstrādātus skriešanas maršrutus Latvijas kontūras formā vai arī izveidot savus un dalīties ar tiem saviem ģimenes locekļiem, draugiem, kā arī kaimiņiem.

 

Aicinājums ir ikvienam aktīvam skrējējam vai gājējam izskriet, iziet, izbraukt ar riteni vai arī pat izpeldēt Latvijas kontūru un izmantot savas iecienītās aplikācijas, lai pēc tam ar rezultātu dalītos sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #izskrienLatviju, norāda LI direktore Aiva Rozenberga.

 

“Šādā veidā tautieši un Latvijas draugi visā pasaulē varēs iepazīstināt savus līdzcilvēkus ar Latviju, pie reizes pastāstot dažādus faktus par mūsu valsti,” stāsta A. Rozenberga, piebilstot, ka akcija savā veidā sasaucas ar “Baltā galdauta svētkiem”, kuri tiks atzīmēti 4.maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. “Vispirms – izskriet Latviju, un pēc tam sēsties pie svētku galda,” viņa skaidro. Aicinājumam piedalīties akcijā jau atsaukušies Latvijas vēstniecību un diasporas organizāciju pārstāvji.

 

Skriešanas maršruti Dublinā, Čikāgā, Londonā, Seulā un Briselē izstrādāti sadarbībā ar biedrību “VSK Noskrien”, kas apvieno vairāk nekā 1000 dažādu spēju skrējējus un skriešanas entuziastus. “VSK Noskrien” pārstāvis Signis Vāvere skaidro, ka Latvijas kontūras skrējiens Rīgā un citās pilsētās jau kļuvis par tradicionālu valsts svētku svinēšanas veidu skrējēju vidū. Šāda akcija sniedz iespēju latviešu skrējējam atzīmēties pilsētā ne tikai ar maratona noskriešanu, bet arī parādīt, ka Latvija un latvieši ir un var visur. “Būtu lieliski, ja katrs latvietis tepat vai jebkur citur pasaulē mūsu valsts svētku svinības iesāktu ar skrējienu un izskrietu Latviju,” viņš uzsver.

 

Līdz šim sagatavotie akcijas maršruti:

Latvija Dublinā:  http://www.noskrien.lv/trase/?trase=161463

Latvija Čikāgā: http://www.noskrien.lv/trase/?trase=161112

Latvija Londonā: http://www.noskrien.lv/trase/?trase=161111

Latvija Seulā: http://www.noskrien.lv/trase/?trase=161090

Latvija Briselē: http://www.noskrien.lv/trase/?trase=160982

vairāk

05.04
2017
Prezidents tiekas ar Latvijas valsts simtgades norišu organizatoriem

Prezidents tiekas ar Latvijas valsts simtgades norišu organizatoriem

Trešdien, 5.aprīlī, Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis tikās ar Latvijas valsts simtgades norišu veidotājiem. Rīgas pilī uz svinīgu darba tikšanos bija pulcējušies vairāk nekā 300 simtgades svētku organizatori no visas Latvijas, pārrunājot jau paveiktos priekšdarbus un lielākos 2017.gadā gaidāmos simtgades notikumus.

 

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents izteica pateicību simtgades norišu rīkotājiem par līdz šim padarīto darbu un aicināja arī turpmāk iesaistīt svētku organizēšanā pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju: "Simtgades svētkus veidosim mēs paši ar saviem sapņiem, savu enerģiju un idejām. Šī būs lieliska iespēja parādīt citiem, ko mēs esam sasnieguši un ko vēl plānojam paveikt. Tas, kā noritēs svētki, būs atkarīgs no mums pašiem – vai spēsim simtgadi izveidot par visas tautas svētkiem, vai spēsim aizraut pārējos," teica Raimonds Vējonis.

 

Arī Latvijas Institūts piedalās simtgades pasākumu organizēšanā: koordinē simtgades ārējo komunikāciju, organizē īpaši simtgadei veltītas žurnālistu vizītes Latvijā un rīko sportiski patriotisku akciju “Izskrien Latviju pasaulē”.

 

Foto: Ernests Dinka

vairāk

15.02
2017
Latvijas Institūtā viesojas četras “ēnas”

Latvijas Institūtā viesojas četras “ēnas”

Šodien Latvijas Institūtā ēnu dienas ietvaros viesojās četras uzņēmīgas meitenes: Laura Brutāne, Elīna Smetaņina, Endija Melle un Justīne Ārgale no divām Latvijas skolām – Ogres 1. vidusskolas un Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Dienas iesākumā meitenes noskatījās Latvijas Institūta prezentāciju par tā mērķiem, uzdevumiem un iepriekšējā gadā paveikto. Pēc tam “ēnas” iepazinās ar Latvijas Institūta darbinieku ikdienas pienākumiem un pildīja praktiskos uzdevumus, proti, pētīja un analizēja LI sadarbības partneru sociālos tīklus un komunikācijas stratēģijas, kā arī komunikācijas metodes ar sabiedrību kaimiņvalstu interneta vietnēs. Noslēgumā meitenes LI kolektīvam prezentēja iegūto informāciju un sniedza savu ieskatu par izmantotajām komunikācijas stratēģijām. Iepazīšanos noslēdzām ar smaidīgu kopbildi un vēlam veiksmi Laurai, Elīnai, Endijai un Justīnei mācībās un studiju virziena izvēlē!

vairāk

18.01
2017
LI direktore stāsta par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām

LI direktore stāsta par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām

Otrdien, 17.01., Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komitejas sēdē, stāstot par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām.

Kā piemērus A. Rozenberga minēja gan Lielbritānijas pilsētas Deriju un Hallu, kas britu kultūras galvaspilsētas statusu nesa attiecīgi 2013. un 2017. gadā, gan Īrijas kultūras galvaspilsētu Limeriku (2014), kur gan ieguldījumi, gan atdeve mērāmi miljonos eiro. Nacionālās kultūras pilsētas statuss iedibināts arī Lietuvā – pēc Viļņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009. gadā ik gadu kāda pilsēta tiek izraudzīta par kultūras galvaspilsētu. Valdība šo statusu atbalsta ar maksimums 58 000 eiro vai līdz 80% no programmas budžeta. Iepriekšējo Lietuvas kultūras pilsētu budžeti bijuši no 120 000 līdz 200 000 eiro.

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība jau pērn rosināja Latvijas Republikas Kultūras ministriju iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu. "Pasaulē šī prakse ir zināma, tomēr Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā. Vai būs interese šādu tradīciju iedibināt arī Latvijā? Pagaidām tas ir retorisks jautājums, kurš jāizspriež pašvaldībās," pauda A. Rozenberga.

Prezentāciju un prezentācijas video ierakstu skatiet šeit.

vairāk