13.06
2018
Pievienojies gadsimta garākās Līgodziesmas izdziedāšanā!

Pievienojies gadsimta garākās Līgodziesmas izdziedāšanā!

Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem. Gadsimta garākai Līgodziesmai aicināts pievienoties ikviens dziedāt gribētājs gan Latvijas novados un pilsētās, gan sadziedāšanās zibakcijā Rīgā, Doma laukumā.

 

Saullēkts ar Stiprajām sievām un kultūras ministri Daci Melbārdi

 

Līgodziesmas maratons 21.jūnijā līdz ar saullēktu plkst. 4:29 sāksies Latvijas Radio 2 studijā – pirmo dziesmu dziedās brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas” Igetas Gaiķes vadībā. Stipro vārdu dziedājumam pievienosies arī kultūras ministre Dace Melbārde.

„Latviešu tautas dziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien ir iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā. Tādēļ kopā ar ‘Stiprajām sievām’ dosimies uz Latvijas Radio studiju, lai dziedātu un uzsāktu maģisko saulgriežu laiku,” aicinot pievienoties gadsimta garākajai Līgodziesmai, norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

 

Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem

 

No plkst. 5:45 līgodziesma sāks apceļot Latvijas novadus, dienas laikā mērojot teju 4000 kilometrus. Ar Latvijas Radio žurnālistu, Latgales multimediju studijas kolēģu un reģionālo korespondentu starpniecību līgošana sāksies Vidzemē no Līgatnes pārceltuves pāri Gaujai, pēc tam vīsies cauri Ainažiem, Valmiermuižas alus darītavai Burtnieku novadā, Jercēnmuižai Strenču novadā, Cēsu pils parkam, Barkavas pamatskolai Madonas novadā. Tālāk dosies uz Latgali, viesojoties Eversmuižas parkā Ciblas novadā, Sarkankalnā Rēzeknē, Preiļu kultūras centrā un Daugavpils cietoksnī. Zemgalē Gadsimta garākā Līgodziesma skanēs Leimaņu tautas namā Jēkabpilī, Aizkraukles kultūras namā, Ogrē pie promenādes uz peldošās skatuves, Iecavas tirgus laukumā, Bauskas pilskalnā, Tērvetes brīvdabas estrādē. Savukārt Kurzemes pusē līgotāji aicināti pievienoties Kapelleru namā Saldus novadā, Durbes pilskalnā, Cieceres ezera krastā Brocēnos, piestātnē pie Pāvilsotas muzeja, Suitu tikšanās vietā Jūrkalnē, Ventspils Lielajā laukumā un Rojas jūras zvejniecības muzejā. Dodoties atpakaļ galvaspilsētas virzienā, gadsimta garākā Līgodziesma tiks dziedāta arī pie Tukuma pils torņa, Horna dārzā Jūrmalā, Pēternieku ciemā Olaines novadā un Meža ielā Jaunmārupē.

 

Dziesmas skandinās arī tautieši pasaulē

 

Gadsimta garākajā Līgodziesmā piedalīsies arī tautieši Vācijā, Īslandē, Luksemburgā, Īrijā un Kanādā, tiešraidē izdziedot savu līgotni un līdzdalot izjūtu par svētku skandināšanu pasaulē. Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, kura līdzdarbojās ārzemju latviešu koru uzrunāšanā, atzīst: “Latvija ir tur, kur ir latvietis. Un kur ir latvietis, tur ir dziesma. Tā ir stīga, kas mūs vieno ar savējiem, lai kur mēs šobrīd katrs dzīvotu”. Līgodziesmas dziedās folkloras kopa “Rīta rasa” (Berlīne), Reikjavīkas latviešu amatierteātra dziedātāji, Luksemburgas folkloras kopu “Dzērves”, Īrijas latviešu koris “LA’IR” un Toronto ansamblis “Skanda”.

 

Saulrieta sadziedāšanās zibakcija Doma laukumā

 

Dienas izskaņā plkst. 22:00 gadsimta garākā Līgodziesma atgriezīsies galvaspilsētā, aicinot ikvienu rīdzinieku, Dziesmusvētku dalībnieku, garāmgājēju pievienoties sadziedāšanās zibakcijai Doma laukumā. No Latvijas Radio balkona Ints Teterovskis diriģēs zibakcijas kopkori, izdziedot skaistākās līgotnes – “Kas dziedāja Jāņu nakti”, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Jāņu vakars” u.c. Zibakcijas kopkorim pievienosies arī Ciblas folkloras kopa “Ilža” un “Ducele”. Diriģents Ints Teterovskis atgādina, ka Saulgriežos nedrīkst nedziedāt! Dziedāšana ir labākais veids, kā sevi sakārtot un likt mūsu dvēselēm un sirdīm gavilēt vienā tonī. “Mēs katrs savā stūrītī jau šad tad dungojam, bet atnākt šeit, Doma laukumā, kas nav nemaz tik pierasta vieta un lieta, būs neaizmirstama pieredze. Līgo tulkojuma viens no variantiem ir “lai top!” un, lai kaut kas taptu, ikvienam ir roka jāpieliek,” aicina diriģents.

 

Gadsimta garākās Līgodziesmas mērķis ir atspoguļot līgošanas unikālo tradīciju, vienlaikus stiprinot tautas pašapziņu, piederības izjūtu un saliedētību. Līgodziesmas ceļam būs iespējams sekot līdzi arī internetā – Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un sociālajos tīklos @LatvijasRadio2. Par akcijas norisi informēsim arī Latvijas institūta sociālo tīklu kontos.

Foto: Gadsimta garākās Līgodziesmas dalībnieces Suitu sievas no Alsungas, Latvijas Radio

vairāk

30.05
2018
Latvijas institūts piedalās Baltiešu dienās Stokholmā

Latvijas institūts piedalās Baltiešu dienās Stokholmā

Šī gada 26. maijā Skansen brīvdabas muzejā Stokholmā notika Baltijas valstu simtgadei veltīts sarīkojums “Baltiešu diena”, kurā Zviedrijā dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi atzīmēja savu valstu pastāvēšanas simtgadi.

 

Latvijas institūts pasākuma apmeklētājus iepazīstināja ar informāciju par valsti un valsts simtgadi, simtgades pasākumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī prezentēja plašākām auditorijām nesen izdoto simtgadei veltīto grāmatu “Latvia 100 Snapshot Stories”. Pasākums iepazīstināja brīvdabas muzeja apmeklētajus ar Baltijas valstu kultūru, vēsturi, kormūzikas, tautas dejas, amatniecības un kulinārajām tradīcijām.

 

Baltiešu diena šogad notika jau 14. gadu, parasti tā notiek kādā Stokholmas piepilsētas novadpētniecības muzeja brīvdabas estrādē, taču par godu Baltijas valstu simtgadei pasākuma formāts tika paplašināts un rīkots vienā no Stokholmas centrālajām vietām – Skansen brīvdabas muzejā.

 

Pasākumā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas ārlietu ministri, Stokholmas pilsētas amatpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī pasākuma organizatori un mākslinieki (Baltijas valstu kori, deju kopas, mūziķi, amatnieki, sestdienas skolu audzēkņi). Pasākumu plaši apmeklēja Zviedrijas sabiedrība un tūristi no citām valstīm. Baltiešu dienas organizēšanā lielu darbu veica Zviedrijas baltiešu sabiedriskās organizācijas.

 

Foto: Latvijas institūts

vairāk

14.05
2018
Konference "Europe. After 100 Before" noslēgusies

Konference "Europe. After 100 Before" noslēgusies

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Institūts un Latvijas Politologu biedrība 2018. gada 7. maijā rīkoja augsta līmeņa starptautisku konferenci "Eiropa. Pēc 100 Pirms" (Europe. After 100 Before).

 

Konference pulcēja pārstāvjus no valstīm, kuras parādījās Eiropas politiskajā kartē Pirmā pasaules kara beigās. Eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Austrijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un citām valstīm sniegs savu redzējumu un dalīsies ar labās prakses piemēriem, ko šīs valstis tagad un nākamajos 100 gados var dot Eiropai – mieram, demokrātijai un izaugsmei.

 

Video ierakstus no konferences varat redzēt šeit.

 

Pēc konferences publiskota arī jauna grāmata “Europe. After 100 Before” (angļu valodā), kas pdf formātā pieejama šeit.

vairāk

09.05
2018
Akcija "Izskrien Latviju pasaulē" 5.maijā vieno daudz interesentu

Akcija "Izskrien Latviju pasaulē" 5.maijā vieno daudz interesentu

Akcijā “Izskrien Latviju pasaulē” piedalījušies cilvēki visdažādākajās pasaules malās. Gana skrējēju bijis gan mūsu zemē (Vaidavā, Rīgā, Madonā, Valkā, Kuldīgā, Saulkrastos un Alūksnē), kā arī pat tik tālās vietās kā Keiptauna (Dienvidāfrika), Nova Odesa (Brazīlija) un Baleāru salās (Spānija).

 

“Nekad neaizmirst par mājām” – ar tādu vadmotīvu akcijā “Izskrien Latviju pasaulē” piedalījies Henrijs Avotiņš, kurš Latvijas kontūras maršrutu kopā ar draugu Ritvaru Vestmani mērojis Oklērā, ASV. Daudzviet latvieši atzīmējuši uz kontūras attiecīgo novadu ar tā dziesmām, dejām vai citām aktivitātēm. Tā, piemēram, Milānā Sempiones parkā Latviju "ALISI – Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība" organizētajā pasākumā Latviju izskrējuši 40 lielu un mazu kāju pāri, simtgadei par godu kopumā pieveicot 100 kilometrus. “Forcesko pils mūri mums bija Daugavpils cietoksnis, Miera arkas tribīnes augstas kā Jūrkalnes stāvkrasts, grūtākie metri veda gar Igaunijas robežu, bet Rīgas centrā skanēja dziesma "Rīga dimd",” vēstīts biedrības Facebook kontā. Baltā galdauta svētku galds noslēgumā ticis klāts pašā Gaiziņkalna virsotnē, un viss parks pieskandināts ar latviešu dziesmām un dančiem.

 

Visgarākais izskrietais maršruts izrādījies Rīgā – 28,3 km, visīsākais – 1,2 km Listeras parkā Bredfordā, Lielbritānijā. Cilvēki gan skrējuši, gan gājuši, gan, piemēram, Hamburgā braukuši ar riteņiem.

 

Latvijas institūts un biedrība “VSK Noskrien” Latvijas atpazīstamības kampaņu “Izskrien Latviju pasaulē!” uzsāka jau pērn, un šogad aicināja ikvienu piedalīties, tieši 5. maijā izejot vai izskrienot, izskrituļojot vai izbraucot ar divriteni Latvijas kontūru kādā pasaules pilsētā. Lai piedalītos kampaņā, var izmantot jau sagatavotos maršrutus, kas atrodami portāla latvia.eu sadaļā latvia.eu/discover/jog-latvia, vai arī, izmantojot skrējēju iecienītās aplikācijas, izraudzītajā vietā izveidot savu maršrutu Latvijas kontūras formā. Pēc skrējiena vai maršruta izstaigāšanas aicinām piedzīvojuma fotogrāfijas un maršrutu kartes ievietot sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #izskrienLatviju un pavadošo tekstu svešvalodā, ka šis piedzīvojums veltīts Latvijas simtgadei.
 

Foto: Elīna Karule, "ALISI – Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība"

vairāk