19.06
2012
„Lonely Planet” žurnālists: Latvieši baidās lielīties ar savu valsti

„Lonely Planet” žurnālists: Latvieši baidās lielīties ar savu valsti

Latvijai ir daudz vērtību – no vēstures līdz mākslai, arhitektūrai, dabas ainavām un padomju militārajam mantojumam, ar ko pievilināt tūristus, taču latvieši baidās ar tām lielīties, šodien notikušajā diskusijā, ko rīkoja Latvijas Institūts, sacīja “Lonely Planet” žurnālists, Latvijas aprakstītājs, Brendons Pressers.

 

Viņš arī akcentēja, ka tās ir lietas, ko iespējams „pārdot” ārzemju tūristiem, vien jāmāk par to pastāstīt citiem. Pēc viņa teiktā, pēdējo sešu gadu laikā Latvija un Rīga ir ļoti izmainījušās, un cilvēki pamazām sāk apzināties valsts stiprās puses un tās attiecīgi arī popularizēt.

Ārvalstniekiem arī noteikti būtu interesanti uzzināt daudz vairāk par Latvijas mākslu un jaunajiem dizaineriem, kas pēdējā laikā kļuvuši īpaši spēcīgi.

 

„No tūrisma galamērķu viedokļa, protams, Rīga ir kroņa dārgakmens, bet no dabas noteikti jāizceļ Kurzemes piekraste, kas ir ārkārtīgi skaista, taču nereti tiek nepelnīti aizmirsta, tūristiem dodoties tikai uz Liepāju vai Ventspili,” skaidro Pressers.

Autors arī piebilda, ka Līgo un Jāņi neatpaliek no Riodežaneiro karnevāliem, un ir svarīgi tos popularizēt arī ārzemniekiem. Vienlaikus viņš arī stāstīja par nišas tūrisma, piemēram, kāzu iespējām, kuras iespējams svinēt daudzajās un skaistajās Latvijas muižās un pilīs, kā arī akcentēja nepieciešamību sadarboties ar ārzemju sabiedrisko attiecību firmām, piemēram, ASV, kas nodarbotos ar valsts tēla mērķtiecīgu popularizēšanu.

 

Tūrisma attīstības valsts aģentūras vecākā eksperte mārketinga un tūrisma tirgus jautājumos Ilona Kalniņa un Rīgas tūrisma attīstības biroja mārketinga un komunikāciju direktors Aigars Smiltāns uzsvēra, ka Latvija jau sadarbojas ar aģentūrām Latvijai svarīgos tūrisma tirgos, kas pagaidām iekļauj kaimiņvalstis un Vāciju.

Kalniņa norādīja uz Latvijas tūrisma sakārtotu infrastruktūru, taču atzina, ka vēl arvien 80% no Latviju apmeklējošajiem tūristiem paliek tikai Rīgai, un nepieciešama reģionu tūrismu iespēju popularizēšana.

Smiltāns piebilda, ka nereti iepriekš bija vērojama situācija, kurā cilvēki izveido kādu interesantu objektu, taču neapzināti to glabā no apkārtējiem, to nepopularizējot, tomēr ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām, pateicoties sociālajiem tīkliem, iespējama daudz plašāka mērķauditorijas aptvere nekā iepriekš. Turklāt patlaban Rīgu apmeklējošie tūristi daudz vairāk interesējas par visas Latvijas apceļošanas iespējām.

 

„Lauku ceļotāja” mārketinga speciāliste Eva Staltmane akcentēja Latvijas neskarto dabu kopumā kā lielāko resursu un vērtību, ko izmantot un atzina, ka nepieciešams lielāks budžets lauku piedāvājuma popularizēšanai.

„Leo Burnett Riga” vadītājs un viens no Latvijas „Facebook” lapas radītājiem Ansis Egle stāstīja par tiešsaistes priekšrocībām tūristu ieinteresēšanā, norādot, ka Latvija sociālajos tīklos ir piemērs, kā būvēt valsts zīmolu, ko atzinuši arī „Facebook” speciālisti. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir daudz unikālu lietu, ar ko piesaistīt tūristus, piemēram, ziemeļblāzma, Līgo un Jāņu svinības, kā arī unikālie mūzikas festivāli, kuru popularizēšanai nereti pietiek ar objektīvi izvietotu informāciju tiešsaistē.

 

Kanādietis Brendons Pressers ir pilna laika tūrisma žurnālists un aptuveni 35 ceļvežu autors. Patlaban Pressers ieradies Rīgā, lai atjaunotu aktuālāko informāciju par Latviju, ko iekļaut 2013./2014.gada ceļvedī. „Lonely Planet” ir pasaules lielākais ceļvežu izdevējs, kas kopš 1972.gada publicējis 500 ceļvežus astoņās valodās.

vairāk

06.06
2012
SVF atzinība ir labs stimuls Latvijas tēlam

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas paustā atziņa, ka Latvijas veiksmīgi īstenotā starptautiskā aizdevuma programma var kalpot par paraugu citām valstīm, ir labs arguments Latvijas pozitīvās atpazīstamības veicināšanai, norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone. Tam noteikti kalpos arī citu ekspertu izteiktā atzinība Latvijas veikumam, stabilizējot makroekonomisko situāciju un atsākot ekonomisko izaugsmi.

 

„Neviens neapšauba, ka patlaban visa Eiropas ekonomika piedzīvo grūtus laikus, taču tieši Latvijas pieredze līdzīgu problēmu pārvarēšanā ir tā, kas var radīt cerību, ka to ir iespējams izdarīt,” uzsver Pētersone.

Valsts sasniegumi, īstenojot starptautiskā aizdevuma programmu nosaka, ka patlaban vairums publikāciju par Latviju starptautiskajos portālos ir tieši par ekonomisko situāciju. Pēc Latvijas Institūta datiem, pērn no visām ziņām ārvalstu plašsaziņu līdzekļos, kur minēts Latvijas vārds, 25% bija veltītas ekonomikai, turklāt 69% bija ar pozitīvu ievirzi. Nākamās populārākās tēmas bija dažādi ar sabiedrību saistīti jautājumi (23%), tad iekšpolitika (15%), ārpolitika (13%) un sports (13%).

 

„Redzams, ka starptautisko sabiedrību interesē mūsu pieredze, un sagaidāms, ka šogad, it īpaši pēc tik prominentu viesu vizītēm, šī interese tikai pieaugs,” akcentē Pētersone, piebilstot, ka „tiekoties ar ārvalstu diplomātiem, vairs nav aktuāls jautājums, kur atrodas Latvija. Esam ieraudzīti un sadzirdēti. Tomēr svarīgi ir panākt to, ka makroekonomisko rādītāju veiksmes stāsts neapstājas, un kļūstam atpazīstami arī ar attīstību”.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī tās lietas, kas veido valsts tēlu, taču virspusīgam skatienam paslīd garām nepamanītas. Piemēram, veselības aprūpe, izglītības un sociālā sistēma. Tie ir svarīgi elementi sabiedrības dzīvē gan viesiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.

 

„Nenoliedzami, pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmēji, iedzīvotāji un Latvijas valdība ir kopīgiem spēkiem sasnieguši labus panākumus, tomēr svarīgi šo pozitīvo tēlu nepazaudēt un turpināt par kopīgi padarīto lepoties – gan ārvalstīs, gan pašmājās. Kaut arī cilvēcīgi ir saprotamas pretrunīgās sajūtas Latvijas iedzīvotājos, lasot par valsts izaugsmi un neizjūtot to personīgi,” uzskata Pētersone.

Latvija ir spērusi vairākus politiski drosmīgus soļus, ko prasīja apņemšanās īstenot starptautiskā aizdevuma programmu, un šī griba apliecina, ka Latvija var īstenot savus mērķus arī savā ceļā uz eiro.

vairāk

27.04
2012
Latvijas institūts turpmāk lietos Latvijā radītu fontu

Latvijas institūts turpmāk lietos Latvijā radītu fontu

Lai veicinātu Latvijas pozitīvu atpazīstamību starptautiskā mērogā, sākot no 27.aprīļa Latvijas institūts izmantos Latvijā radītu fontu. Savos ziņu apkopojumos, oficiālajās vēstulēs, preses relīzēs, faktu lapās un komentāros, drukātajos ielūgumos, bukletos un citā dokumentācijā ārvalstu auditorijām Latvijas institūts turpmāk lietos fontu Robusta Pro, ko sabiedrībai Tilde radījis Latvijas grafikas dizainers Gustavs Andrejs Grīnbergs.

 

Latvijas institūts savu izvēli izmantot tikai Latvijā radītus fontus pamato ar vēlmi atbalstīt vietējos dizainerus un popularizēt viņu produktus. „Augstu vērtējam mūsu dizaineru veikumu, un labākais veids, kā ar to lepoties, ir lietot šos produktus ikdienā, tādējādi palīdzot mūsu dizaineru darbiem iziet pasaulē”, skaidro Latvijas institūta sabiedrisko attiecību projektu speciālists Rihards Kalniņš. „Cilvēka rokraksts raksturo viņa personību. Tāpat fonts, kurā tiks veidoti Latvijas institūta materiāli, raksturos Latviju un tās grafiskā dizaina potenciālu”, saka Latvijas institūta direktore Karina Pētersone.

Pievienojoties Latvijas institūta idejai atbalstīt un popularizēt vietējos dizainerus, sabiedrība Tilde dāvina Latvijas institūtam tiesības izmantot fonta Robusta Pro saimi, proti, dažādas šī fonta grafiskas variācijas. Fonts ir uzstādīts visu darbinieku datoriem un ir pilnībā izmantojams ikdienas darbā. Latvijas institūts plāno izmantot šo fontu komunikācijai ar ārvalstu auditorijām arī Latvijas oficiālā informatīvā portālā www.latvia.lv, pie kura dizaina šobrīd strādā dizaina uzņēmums Asketic.

 

Dizainers Gustavs Andrejs Grīnbergs dzimis Rīgā 1943.gadā. Kopš 1990.gada viņš sadarbībā ar sabiedrību Tilde, ir veidojis fontus un fontu adaptācijas Centrāleiropas, Austrumeiropas, kirilicas un grieķu valodām un alfabētiem. G. A. Grīnbergs ir radījis ap 20 oriģinālfontus, ieskaitot Robusta Pro un Scintilla Pro.

Sabiedrība Tilde fontu izstrādes un lokalizācijas jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus. Šajā laikā izstrādātas vairāk nekā 2000 fontu lokalizācijas un adaptācijas, kas tiek izplatītas un lietotas vairāk nekā 60 pasaules valstīs.

 

Latvijas institūts aicina Latvijas uzņēmējus, citas valsts pārvaldes iestādes un radošo industriju pārstāvjus arī savās elektroniskajās un drukātajās publikācijās atbalstīt Latvijas fontus un lietot tos ikdienā.

Gustava A. Grīnberga oriģinālfonti ir apskatāmi šeit.

Dažādus Latvijā radītus fontus var apskatīt Tildes fontu katalogā, kā arī BurtusType.

vairāk

03.04
2012
Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauktu zīmola “Latvija” izzušana

Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauktu zīmola “Latvija” izzušana

Šā gada 27.martā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas diskusijas „Zīmoli un identitāte – mūsdienu vērtību stāsti” ietvaros par zīmoliem, to izvēli un ilgtspējību diskutēja Latvijas institūta direktore Karina Pētersone, reklāmas aģentūras Euro RSCG Riga direktors Ģirts Ozoliņš, LU SZF pētniece, lektore Marita Zitmane, portāla Draugiem.lv runas vīrs, sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks un LU SZF lektore Lolita Stašāne.

 

Ģirts Ozoliņš, prezentējot pagājušā gada decembrī veiktā Euro RSCG Riga un SKDS pētījuma „Zīmolu nozīmība un ilgtspējība” rezultātus atklāja, ka Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauktu četru zīmolu – Latvija, Google, Laima un Swedbank – izzušana. Kopumā pētījumā tika iekļauti 190 zīmoli (valstis, personas un uzņēmumi), taču tikai šie četri minētie bija nozīmīgi vairāk kā 50% respondentu. Par ilgtspējīgākajiem zīmoliem tika atzītas Latvijas lielākās augstskolas: Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Starp iemīļotākajiem zīmoliem jauniešu auditorija ierindo Coca – Cola, BMW, Bite, Zelta Zivtiņa, Audi un Draugiem.lv. „Zīmoli ir viens liels veikalu plaukts, un cilvēki ir spiesti zīmolus salīdzināt. Turklāt tas, ka uzņēmums ieņem augstu vietu reputācijas topā, nenozīmē, ka sabiedrība tos atzīst par nozīmīgākajiem. Uzvar tie zīmoli, kas palīdz cilvēkiem padarīt ikdienu labāku un dod reālu palīdzību”, noslēdzot prezentāciju atzina Ģ. Ozoliņš.

 

Pēc pētījuma prezentācijas auditorijai tika demonstrēti LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas 2. kursa studentu foto stāsti par zīmoliem. Jaunieši bija radījuši īsus vizuālos stāstus par tādiem zīmoliem kā Madara Cosmetics, Lāču maize, Lattelecom, Balticovo, Drogas, Kārums, Laima, Ādažu Čipsi un citiem.

Karina Pētersone, kuras vadītais Latvijas institūts veicina valsts atpazīstamību ārpus tās robežām atzīmēja, ka zīmoli jāvērtē pēc to rīcības, nevis pēc ārējā veidola. Pašreizējā valdība ir nodefinējusi raksturlielumus, kādam vajadzētu būt zīmolam Latvija, proti, droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas veiksmīgi īstenojusi valsts, starptautiskā tūrisma galamērķis, solidāra un jaunām idejām atvērta ES valsts, uzticama Eiroatlantiskās sadarbības partnere.

 

LU pētniece Marita Zitmane atzina, ka zīmolu patērēšana atvieglo komunikāciju, tomēr atzina, ka Latvijā vēl nav tik izteikta patērētājsabiedrība kā ASV vai Rietumeiropas valstīs, bet drīzumā tas varētu mainīsies. Savukārt Draugiem.lv runas vīrs Jānis Palkavnieks ierosināja: „Latvijā ir daudz modernu lietu, kuras izcelt, – ne tikai rupjmaize un medus linu maisiņā”. Kopumā diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – mākslīgi radīt zīmolus, kas varētu paust Latvijas identitāti un būt vienlīdz sekmīgi kā Latvijā, tā ārpus tās, nevar. Ir jāskatās uz veiksmīgākajiem zīmoliem un iespēju sadarboties ar tiem, kā arī nepārtraukti sekot esošo zīmolu potenciālam, izvērtējot, kurai auditorijai katrs no tiem būtu noderīgs – kāds tūristu uzrunāšanai, cits investoru vai uzņēmēju piesaistei.

vairāk