05.04
2017
Prezidents tiekas ar Latvijas valsts simtgades norišu organizatoriem

Prezidents tiekas ar Latvijas valsts simtgades norišu organizatoriem

Trešdien, 5.aprīlī, Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis tikās ar Latvijas valsts simtgades norišu veidotājiem. Rīgas pilī uz svinīgu darba tikšanos bija pulcējušies vairāk nekā 300 simtgades svētku organizatori no visas Latvijas, pārrunājot jau paveiktos priekšdarbus un lielākos 2017.gadā gaidāmos simtgades notikumus.

 

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents izteica pateicību simtgades norišu rīkotājiem par līdz šim padarīto darbu un aicināja arī turpmāk iesaistīt svētku organizēšanā pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju: "Simtgades svētkus veidosim mēs paši ar saviem sapņiem, savu enerģiju un idejām. Šī būs lieliska iespēja parādīt citiem, ko mēs esam sasnieguši un ko vēl plānojam paveikt. Tas, kā noritēs svētki, būs atkarīgs no mums pašiem – vai spēsim simtgadi izveidot par visas tautas svētkiem, vai spēsim aizraut pārējos," teica Raimonds Vējonis.

 

Arī Latvijas Institūts piedalās simtgades pasākumu organizēšanā: koordinē simtgades ārējo komunikāciju, organizē īpaši simtgadei veltītas žurnālistu vizītes Latvijā un rīko sportiski patriotisku akciju “Izskrien Latviju pasaulē”.

 

Foto: Ernests Dinka

vairāk

15.02
2017
Latvijas Institūtā viesojas četras “ēnas”

Latvijas Institūtā viesojas četras “ēnas”

Šodien Latvijas Institūtā ēnu dienas ietvaros viesojās četras uzņēmīgas meitenes: Laura Brutāne, Elīna Smetaņina, Endija Melle un Justīne Ārgale no divām Latvijas skolām – Ogres 1. vidusskolas un Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Dienas iesākumā meitenes noskatījās Latvijas Institūta prezentāciju par tā mērķiem, uzdevumiem un iepriekšējā gadā paveikto. Pēc tam “ēnas” iepazinās ar Latvijas Institūta darbinieku ikdienas pienākumiem un pildīja praktiskos uzdevumus, proti, pētīja un analizēja LI sadarbības partneru sociālos tīklus un komunikācijas stratēģijas, kā arī komunikācijas metodes ar sabiedrību kaimiņvalstu interneta vietnēs. Noslēgumā meitenes LI kolektīvam prezentēja iegūto informāciju un sniedza savu ieskatu par izmantotajām komunikācijas stratēģijām. Iepazīšanos noslēdzām ar smaidīgu kopbildi un vēlam veiksmi Laurai, Elīnai, Endijai un Justīnei mācībās un studiju virziena izvēlē!

vairāk

18.01
2017
LI direktore stāsta par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām

LI direktore stāsta par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām

Otrdien, 17.01., Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komitejas sēdē, stāstot par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām.

Kā piemērus A. Rozenberga minēja gan Lielbritānijas pilsētas Deriju un Hallu, kas britu kultūras galvaspilsētas statusu nesa attiecīgi 2013. un 2017. gadā, gan Īrijas kultūras galvaspilsētu Limeriku (2014), kur gan ieguldījumi, gan atdeve mērāmi miljonos eiro. Nacionālās kultūras pilsētas statuss iedibināts arī Lietuvā – pēc Viļņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009. gadā ik gadu kāda pilsēta tiek izraudzīta par kultūras galvaspilsētu. Valdība šo statusu atbalsta ar maksimums 58 000 eiro vai līdz 80% no programmas budžeta. Iepriekšējo Lietuvas kultūras pilsētu budžeti bijuši no 120 000 līdz 200 000 eiro.

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība jau pērn rosināja Latvijas Republikas Kultūras ministriju iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu. "Pasaulē šī prakse ir zināma, tomēr Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā. Vai būs interese šādu tradīciju iedibināt arī Latvijā? Pagaidām tas ir retorisks jautājums, kurš jāizspriež pašvaldībās," pauda A. Rozenberga.

Prezentāciju un prezentācijas video ierakstu skatiet šeit.

vairāk

21.12
2016
Stokholmas Latviešu skola piektdien sveiks Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” seniorus

Stokholmas Latviešu skola piektdien sveiks Rīgas sociālās aprūpes centra “Gaiļezers” seniorus

Piektdien, 23.decembrī plkst. 11.00 Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga piedalīsies svinīgā pasākumā Rīgas pilsētas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, kurā Stokholmas Latviešu skolas pārstāvji pasniegs paštaisītus Ziemassvētku apsveikumus centra 400 iemītniekiem. Pasākumā kopā tiks aicināti centra iemītnieki un personāls.

Stokholmas Latviešu skola ir viena no 31 skolām ārpus Latvijas, kas atsaucās Latvijas Institūta aicinājumam iepriecināt Latvijā dzīvojošos seniorus Ziemassvētkos. Starp 23 sociālās aprūpes centriem, kas iesaistījās akcijā, Gaiļezerā dzīvo vislielākais iemītnieku skaits – 400. Pēc čakla vairāku nedēļu darba skolas sestdienās apsveikumi ir gatavi, un tos uz centru nogādās skolas pārstāve Aira Miķelsone ar ģimeni. Starp daudzajiem sagatavotajiem apsveikumiem ir arī Latvijas prezidenta (1922-1927) Jāņa Čakstes mazmazmeitas gatavotais sveiciens.

Stokholmas Latviešu skolas mērķis ir pulcināt bērnus Zviedrijā un veicināt viņos latvisko identitāti, palīdzot iemācīties un attīstīt latviešu valodas un literatūras pamatus, ģeogrāfiju, vēsturi un latviešu tradīcijas, kā arī, pats svarīgākais, iegūt jaunus, latviski runājošus draugus.

Atgādinām, ka Latvijas Institūta veidotās akcijas ietvaros kopā tika sagatavoti ap 2200 apsveikumi no 17 valstīm, kas šobrīd ir ceļā uz 23 aprūpes centriem visā Latvijā.

Foto no Londonas latviešu skolas arhīva

vairāk