07.11
2017
Baltas smilšu pludmales, rupjmaize un Mazā Holivuda jeb Latvija studentu acīm

Baltas smilšu pludmales, rupjmaize un Mazā Holivuda jeb Latvija studentu acīm

25. oktobrī Latvijas institūtā uz “Stāstu darbnīcu” pulcējās Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, lai gūtu ieskatu Latvijas institūta darbībā un īstenotajos projektos, savukārt 3.novembrī Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga devās pie Latvijas Kultūras koledžas studentiem, lai klātienē pārrunātu dažādus ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs saistītus jautājumus un uzzinātu studentu skatījumu par stāstiem un vēstījumiem, ko izmantot Latvijas ārējā tēla veidošanā un komunikācijā ar ārvalstu auditorijām.

 

A.Rozenberga iepazīstināja studentus ar Latvijas institūta darbības mērķiem un valsts tēla veidošanas pamatprincipiem. “Stāstu darbnīcas” noslēgumā studenti tika aicināti apvienoties nelielās grupās un veidot prezentāciju par lietām, vietām un Latviju kopumā - par to, kas padara mūsu valsti tik īpašu un unikālu.

 

Pēc aktīva darba grupās studenti atzina, ka pasaulē, stāstot par mūsu kultūras unikālajām īpatnībām, svarīgi ir runāt nevis par vietām, kas ir jāredz, bet par lietām, kas ir jāpiedzīvo. Pēc studentu domām latvietis ir kā Sprīdītis, lai kurp arī viņš dotos, beigās viņš saprot, ka tomēr nekur nav tik labi kā “mājās” un Dziesmu un deju svētku fenomens ir viens no latviešu kultūru raksturojošajiem elementiem, unikāls un neatkārtojams, kas apvieno tūkstošiem cilvēku vienotā dejā un dziesmā. Ārvalstu studentus Latvijā varētu uzrunāt ar post-padomju eksotiku, skaistām ainavām un arhitektūru, neskarto dabu un plašām izklaides iespējām, savukārt aktīvā tūrisma ārvalstu žurnālistu - ar iespēju “izvējoties” Liepājā jeb “Mazajā Holivudā”, baudīt saulrietus un saullēktus baltākajās smiltīs Eiropā.

 

No studentu puses tika saņemti atzinīgi vārdi par Latvijas institūta akciju Baltijas simtgades ceļš, kurai 2017.gada 23.augustā vienojās Latvijas pilsētu un lauku teritoriju iedzīvotāji un no rokas rokā nogādāja īpašas kūkas kā sveicienu Lietuvas, Igaunijas un Somijas gaidāmajā simtgadē. Tautas sveiciena neparastais ceļojums pa Baltijas ceļa maršrutu tika iemūžināts video un ir pārtapis trīs sirsnīgos, emocijām bagātos sveicienos, kas drīzumā tiks pasniegti kaimiņiem svētkos.

 

“Stāstu  darbnīcas” ir viens no veidiem, kā sniegt informāciju par Latvijas institūta darbību un dot ieskatu Latvijas tēla veidošanas pamatprincipos.

vairāk

26.10
2017
100 stāsti par Latviju. 100 stāsti par izcilību.

Ir izveidota jauna interaktīvā platforma The Treasures of Latvia jeb Latvijas dārgumi, kuras mērķis ir parādīt plašākām auditorijām simts veiksmīgus Latvijas eksporta uzņēmumus un to zīmolus. Interaktīvo platformu ir izveidojusi eksporta atbalsta kustība The Red Jacket, apkopojot 100 Latvijas veiksmīgāko eksportētāju zīmolus, kas pārsteidz pasauli ar izciliem produktiem. Vairāk par Latvijas eksporta zīmolu izcilību un klātbūtni pasaules tirgos lasiet šeit

vairāk

20.10
2017
Dienvidkorejas mediji atzinīgi novērtē Latvijas bezvadu interneta pieejamību un ātrumu

Dienvidkorejas mediji atzinīgi novērtē Latvijas bezvadu interneta pieejamību un ātrumu

Latvijas Institūts kopā ar Latvijas vēstniecību Dienvidkorejā šā gada septembra nogalē organizēja pirmo oficiālo Dienvidkorejas mediju vizīti uz Latviju, kurā piedalījās desmit nozīmīgāko Dienvidkorejas mediju pārstāvji.

 

Vizītes laikā žurnālistiem bija iespēja apmeklēt Latvijas uzņēmumus, kuri sākuši savu produkciju eksportu uz Āziju, kā arī tikties ar jaunuzņēmumu vadītājiem un uzklausīt viņu pieredzes stāstus, apmainoties ar kontaktinformāciju.

 

Tāpat žurnālisti savas vizītes laikā tikās ar vairākām valsts amatpersonām, pārrunājot abu valstu sadarbību, kā arī apmeklēja Jūrmalu.

 

Dienvidkorejas mediju delegācija tikšanās laikā ar Latvijas pārstāvjiem arī atzinīgi novērtēja Latvijā pieejamā bezvadu interneta pieejamību, kā arī tā ātrumu, piebilstot, ka abu valstu izaugsmē ir saskatāmas ļoti daudzas līdzības.

vairāk

20.09
2017
Tāpēc jau kūko

Ceturtdien, 14.09., “Latvijas avīzē” par Latvijas institūtu publicēts viedokļraksts “Tāpēc jau kūko”. Vēlamies vērst uzmanību uz zināmām neprecizitātēm rakstā un vairākiem Latvijas institūta darbības aspektiem, kuri diemžēl raksta autoram paslīdējuši garām.

 

Ceturtdien, 14.09., “Latvijas avīzē” par Latvijas institūtu publicēts viedokļraksts “Tāpēc jau kūko”, kura autors ir Guntis Ščerbinskis. Vēlos vērst uzmanību uz zināmām neprecizitātēm rakstā un vairākiem Latvijas institūta darbības aspektiem, kuri diemžēl autoram paslīdējuši garām.

 

Latvijas institūta (LI) darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. LI uztur valsts oficiālo mājas lapu latvia.eu un Facebook kontu If you like Latvia, Latvia likes you angļu valodā; lai veicinātu aktīvu emocionālo saikni ar diasporu, pagājušajā gadā izveidots arī konts Kaut kas mīļš no Latvijas latviešu valodā. Uzturam arī paša LI mājas lapu li.lv, Twitter un Facebook kontu Latvian Institute, kur atspoguļotas lielākoties aktuālās ziņas par Latviju. LI strādā ar ārvalstu medijiem, organizējot un koordinējot ārvalstu mediju vizītes, vada lekcijas ārvalstu delegācijām, studentiem, jaunajiem diplomātiem u.c. interesentu grupām par Latviju un Latvijas tēla veidošanu. Nozīmīgs LI darba uzdevums ir arī Latvijas goda konsulu kandidātu iepazīstināšana ar Latviju, informatīvo materiālu un prezentāciju veidošana, sadarbība ar vēstniecībām Latvijas popularizēšanā. Arvien lielāku aktualitāti, popularizējot Latviju, iegūst arī dialogs ar diasporu.

 

Protams, katram ir tiesības uz savu viedokli, taču G. Ščerbinskis savā viedokļrakstā ir pieļāvis vairākas neprecizitātes attiecībā uz LI darbību. Pirmām kārtām, LI nav Baltā galdauta svētku idejas autors un organizators – šo akciju aizsāka Kultūras ministrija un Simtgades birojs, LI kalpojis tikai kā tās komunicētājs ārvalstīs. Jāatzīst – ļoti sekmīgi, jo šie svētki ar lielu prieku tiek svinēti teju ikvienā diasporas centrā.

 

Neprecīza ir arī informācija saistībā ar Latvijas institūta uzturētajiem sociālajiem tīkliem. Autors ir palaidis garām, ka viens no galvenajiem LI uzdevumiem ir valsts oficiālā Facebook konta If you like Latvia, Latvia likes you uzturēšana, kura auditorija ir apmēram desmit miljoni gadā. Tieši video materiāli ir visvairāk skatītie un pieprasītākie, piemēram, šogad uz Jāņiem ievietotais video materiāls sasniedzis 470 899 unikālo lietotāju. Turklāt jāpiebilst, ka šāds rezultāts sasniegts, neizmantojot Facebook maksas pakalpojumus.

 

Runājot par video, kuru uzņemšana notika augustā – autora minētā akcija “Baltijas simtgades ceļš”, kuras laikā mūsu kaimiņiem kā sveiciens viņu simtgadē tika nogādāta īpaša kūka, – vadoties pēc līdzīgu video materiālu panākumiem If you like Latvia, Latvia likes you kontā, varam prognozēt, ka domājamā auditorija būs vismaz 100-150 000 unikālo lietotāju. Turklāt šie video nonāks attiecīgo valstu vēstniecībās, simtgades birojos u.c. institūcijās, tiks rādīti dažādos pasākumos un kalpos kā vispārīgi Latviju reprezentējošs materiāls simtgades svinību periodā. Tāpat gribam uzsvērt, ka autora minētās 10 tūkstošu eiro pasākuma izmaksas ietver ne tikai norišu filmēšanu un koordinēšanu, bet attiecīgi arī trīs Latviju reprezentējošu video klipu izveidi.

 

Autoram ir taisnība tajā ziņā, ka LI ir maz darbinieku un niecīgs finansējums. Tāpēc jau ilgstoši cīnāmies par to, lai mums tiktu piešķirti papildus līdzekļi un būtu iespējams īstenot iecerētos projektus. Piemēram, nodrošināt štatā darbiniekus, kas strādātu tieši uz konkrētiem tirgiem, auditorijām, un nepārtraukti uzturētu saikni ar šo valstu medijiem, komunicētu sociālajos tīklos attiecīgajā valodā, utt..

 

Tajā pašā laikā, pateicoties simtgades finansējumam, Latvijas institūts šogad ir organizējis vairākas ārvalstu mediju vizītes uz Latviju, un kopumā uzņemti ap 60 žurnālisti no Baltijas valstīm, Spānijas, Vācijas, Uzbekistānas, ASV, Ēģiptes, Izraēlas, Ukrainas, Kanādas, Francijas, u.c. Vēl vairākas nozīmīgas ārvalstu mediju vizītes šogad ir vēl gaidāmas (no Portugāles, Lielbritānijas, Dienvidkorejas, Ķīnas, kā arī Zviedrijas, Somijas, u.c.). Vizīšu laikā žurnālisti ne tikai apmeklējuši Rīgu, bet arī Rīgas-Gaujas gastronomijas reģionu, Jūrmalu, Liepāju, Siguldu, Cēsis, Daugavpili, Rēzekni, Aglonu, Koknesi, reģionālās koncertzāles, universitātes, jaunuzņēmumus, kā arī Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgas vietas.

 

Nākamajā gadā uzņemto ārvalstu žurnālistu skaitu plānots ievērojami palielināt, nodrošinot to, ka ārvalstīs dzīvojošajiem tiek sniegta informācija par Latvijas kultūru, dabu, sasniegumiem zinātnē, sportā, ekonomikā, kā arī par Latvijas simtgadi.

 

Attiecībā uz sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, ir pareizi norādīts: tā ir sociālā kustība. Nevis reklāmas kampaņa! Viens no kustības mērķiem ir skaidri pateikt pasaulē dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, ka viņi Latvijai ir svarīgi, un stiprināt viņu emocionālo un praktisko saikni ar šo valsti. (Ar pārējiem mērķiem un darbības virzieniem iespējams iepazīties šeit: li.lv/lv/gributeviapakal). LI ir patiess prieks redzēt, ka gada laikā kopš šīs kustības sākuma šī tēma tikusi plaši apspriesta, gūst arvien lielāku ievērību dažādas sabiedrības grupās, arvien biežāk reģionālie un nacionālie mediji publicē atgriešanās dažādās Latvijas vietās stāstus.

 

Starp veiksmīgi īstenotajām LI iniciatīvām šīs kustības ietvaros jāmin paaudžu stiprināšanas akcija 2016. gada Ziemassvētkos, kurā iesaistījās 31 diasporas skoliņa no 17 valstīm, nosūtot kopumā 2200 bērnu gatavotos apsveikumus sociālās aprūpes centru vai pansionātu iemītniekiem Latvijā. Sadarbība turpināsies arī šogad, organizējot pērn aizsākto projektu “Patriotu nedēļa” (11.-18.11.). Tāpat vēl aizvien aktuāla ir akcija “Izskrien Latviju pasaulē”.

 

Lūdzu “Latvijas avīzi” rast iespēju sniegt šo informāciju lasītājiem, kurus savukārt aicinām izmantot iespēju kļūt par savas valsts neformālajiem vēstniekiem – iesaistīties LI un simtgades projektos, sekot mūsu kontiem un dalīties ar informāciju par Latviju ar saviem draugiem, paziņām un radiem ārvalstīs. Tāpat esam vienmēr atvērti jautājumiem, intervijām un sadarbības projektiem Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanai.

 

Cieņā,

Aiva Rozenberga

Latvijas institūta direktore

vairāk