21.11
2018
Atklās Eiropas plākatu izstādi "Rītdienas mantojums"

Atklās Eiropas plākatu izstādi "Rītdienas mantojums"

Kā šodiena izskatīsies pēc 100 gadiem? Ja mēs varētu ceļot laikā, nokļūt 2118. gadā un atskatīties uz šodienu - ko mēs atcerētos no 2018. gada? Kas nākamām paaudzēm kļūs par kultūras mantojumu? Radošas pardomas par šiem jautājumiem plakātu izstādē "Rītdienas mantojums" sniedz 10 Eiropas mākslinieki.

 

2018. gads ir Latvijas, kā arī daudzu citu Eiropas valstu simtgades gads. Tas ir arī Eiropas Kulturas mantojuma gads, kas cildina visu ar ko mēs dalāmies un kas padara mūs atšķirīgus Eiropas kopējā telpā. Gada sauklis ir: Mūsu mantojums: kur pagātne satiek nākotni. Patiešām, šī ir iespēja apdomāt pagātni un novērtēt pēdējo 100 gadu sasniegumus un izaicinājumus. Vienlaikus, tā ir arī iespēja paskatīties uz šodienu un mums pašiem no citas perspektīvas.

 

Izstādi “Rītdienas mantojums” organizē EUNIC Latvia - Eiropas Savienības nacionālo kultūras institūtu tīkls. 10 valstu plakāti ir izveidoti ar Francijas institūta, Gētes institūta Rīgā, Dānijas kultūras institūta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, British Council pārstāvniecibas Latvijā, Latvijas institūta, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, Lietuvas kulturas institūta, Polijas vēstniecības Rigā, Austrijas vēstniecības Rigā un Slovākijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu.

Izstādes mākslinieki: Rudens Stencil (Latvija), peter fuxxx (Austrija), Mormor (Danija), Anna Haifiša (Vacija),

Iona Sjefna Hantingdona-Viljamsa (Īslande), Evelina Germanoviča, Dovile Kačerauskaite, Toma Kanīte, Sims Kisieļus (Lietuva), Davids Riskis (Polija), Jurajs Blaško & Pēters Nosāļs (Slovākija), Mollija Fērhērsta (Apvionotā Karaliste) un Sēzars Anrī (Francija).

 

Izstāde tiek īstenota sadarbībā ar Starpnozaru mākslas grupu SERDE un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.

Izstādes atklāšana 22.novembrī plkst.17.30 Galerijas “Centrs” gājēju ielā. Visi laipni gaidīti! Izstāde “Galerijā “Centrs”” būs apskatāma līdz 5.decembrim.

vairāk

13.11
2018
Diasporas bērni sveic Latvijas seniorus valsts svētkos

Diasporas bērni sveic Latvijas seniorus valsts svētkos

Vairāk nekā 1400 mazām un lielām rokām cimdiņu formā darinātu apsveikumu atceļojuši uz Latviju, lai vairotu valsts svētku prieku Latvijas sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem.

 

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas institūts (LI) aicināja latviešu diasporas skoliņas iesaistīties paaudžu stiprināšanas akcijā sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ ietvaros un darināt īpašus svētku sveicienus sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem Latvijā. Ar uzsaukumu “Uzadi, sarūpē, dāvini rakstainus cimdus un 18. novembrī – valsts 100. dzimšanas dienā – sasildi sevi un Latviju!” mūsu zemes lielos svētkus svinēt aicina Latvijas valsts simtgades birojs, tāpēc apsveikumam senioriem šogad izraudzīta cimdiņa forma.

 

Teju divus mēnešus latviešu diasporas skoliņu audzēkņi, pētot un atdarinot mūsu senču no paaudzes paaudzē nodoto cimdu rakstu un krāsu salikumu kombinācijas, grieza, krāsoja un līmēja apsveikumus, kam novembrī sildīt Latvijas senioru sirdis. Akcijai pieteicās 34 diasporas skoliņas un 4 ģimenes, kopā radot 1416 cimdiņ-apsveikumus, kas nonāks 25 sociālās aprūpes centros Latvijā.

 

Akcijas svinīgais noslēguma pasākums, piedaloties Latvijas Valsts prezidenta kundzei, diasporas skoliņu patronesei Ivetai Vējonei un Latvijas institūta direktorei Aivai Rozenbergai, notiks šā gada 14. novembrī plkst. 13.30 valsts sociālās aprūpes centrā “Dundaga”. Seniorus priecēs ne tikai apsveikumi un Bostonas latviešu skolas un Londonas latviešu skolas audzēkņu vēstules, bet arī jauno dziedātāju Elizabetes Gailes un Mika Galvanovska uzstāšanās.

 

Foto: Londonas latviešu skoliņa

 

 

vairāk

05.11
2018
Akcija "Cimdotā Latvija"

Akcija "Cimdotā Latvija"

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā „Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.

 

Imants Ziedonis rakstījis: “Latvieši iziet pasaulē ar rakstainiem cimdiem un met tos tautas kultūras dārgumu krātuvē pie persiešu paklājiem, indiešu un japāņu zīda audumiem, ķīniešu porcelāna un krievu kokgriezumiem...”

 

18. novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Cimdi var būt simboliska dāvana Latvijas nozīmīgajā jubilejā gan draugiem un tuviniekiem, gan biznesa partneriem un ārzemju viesiem – tie ir silti un praktiski, vienlaikus simboliski un skaisti, jo cimdu rakstos ieadītas senas rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas. Valsts simtā jubileja var būt iemesls pārlūkot pūru, iztaujāt vecmāmiņu vai sameklēt zinošas meistares un cimdu pāri uzadīt pašiem.

 

Visu par akciju "Cimdotā Latvija" lasiet šeit.

vairāk

17.10
2018
Latvijas institūta direktore piedalās Latvijas simtgades konferencē par Eiropas nākotni Spānijā

Latvijas institūta direktore piedalās Latvijas simtgades konferencē par Eiropas nākotni Spānijā

10.oktobrī Spānijas Diplomātijas augstkolā Latvijas institūta direktore piedalījās konferencē par Eiropas demokrātijas nākotni, stāstīja par Latvijas valsts simtgadi un prezentēja plašākām auditorijām Latvijā tapušo grāmatu "Europe. Before 100 After".  

 

Konferenci atklāja vēstniece Argita Daudze un vēstnieks-diplomātijas skolas direktors Fernando Fernandezs-Arias (Fernando Fernández-Arias). Klātesošos ar video sveicienu uzrunāja Latvijas eksprezidente un Pasaules līderu alianses “Madrides kluba” prezidente Vaira Vīķe Freiberga, uzsverot diplomātijas un diplomātu lomu demokrātijas stiprināšanā Eiropā. Ar konferences galveno runu uzstājās bijušais Spānijas ārlietu ministrs Josefs Pikē Kamps (Josep Piqué Camps), kurš uzvēra, ka Rietumi nav ģeogrāfisks koncepts, bet gan projekts, lai nosargātu brīvību, demokrātiju, brīvo tirgu un atvērtu sabiedrību. Viņš atzina, ka Eiropas ģeopolitisko konceptu mūsdienās ietekmē starptautiskie izaicinājumi un arvien pieaugošais populisma vilnis, izceļot nākamajā gadā gaidāmo Eiropas parlamenta vēlēšanu īpašo nozīmi.

 

Latviju diskusijā pārstāvēja Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa un asociētā profesore Iveta Reinholde, savukārt no Spānijas puses piedalījās ECFR direktors Hosē Ignasio Torreblanka (José Ignacio Torreblanca). Diskusiju vadīja Elkano karaliskā institūta vecākais analītiķis Ignasio Molina (Ignacio Molina).

 

Pasākums bija plaši apmeklēts un starp viesiem bija diplomāti, bijušie Spānijas ārlietu ministri Marselino Oreha Agirre (Marcelino Oreja Aguirre) un Karlos Vestendorfs (Carlos Westendorp) eksperti, žurnālisti, sabiedrības viedokļu līderi un Diplomātijas skolas studenti.

 

Konferenci rīkoja Latvijas vēstniecība Spānijā. 

vairāk