20.09
2017
Tāpēc jau kūko

Ceturtdien, 14.09., “Latvijas avīzē” par Latvijas institūtu publicēts viedokļraksts “Tāpēc jau kūko”. Vēlamies vērst uzmanību uz zināmām neprecizitātēm rakstā un vairākiem Latvijas institūta darbības aspektiem, kuri diemžēl raksta autoram paslīdējuši garām.

 

Ceturtdien, 14.09., “Latvijas avīzē” par Latvijas institūtu publicēts viedokļraksts “Tāpēc jau kūko”, kura autors ir Guntis Ščerbinskis. Vēlos vērst uzmanību uz zināmām neprecizitātēm rakstā un vairākiem Latvijas institūta darbības aspektiem, kuri diemžēl autoram paslīdējuši garām.

 

Latvijas institūta (LI) darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. LI uztur valsts oficiālo mājas lapu latvia.eu un Facebook kontu If you like Latvia, Latvia likes you angļu valodā; lai veicinātu aktīvu emocionālo saikni ar diasporu, pagājušajā gadā izveidots arī konts Kaut kas mīļš no Latvijas latviešu valodā. Uzturam arī paša LI mājas lapu li.lv, Twitter un Facebook kontu Latvian Institute, kur atspoguļotas lielākoties aktuālās ziņas par Latviju. LI strādā ar ārvalstu medijiem, organizējot un koordinējot ārvalstu mediju vizītes, vada lekcijas ārvalstu delegācijām, studentiem, jaunajiem diplomātiem u.c. interesentu grupām par Latviju un Latvijas tēla veidošanu. Nozīmīgs LI darba uzdevums ir arī Latvijas goda konsulu kandidātu iepazīstināšana ar Latviju, informatīvo materiālu un prezentāciju veidošana, sadarbība ar vēstniecībām Latvijas popularizēšanā. Arvien lielāku aktualitāti, popularizējot Latviju, iegūst arī dialogs ar diasporu.

 

Protams, katram ir tiesības uz savu viedokli, taču G. Ščerbinskis savā viedokļrakstā ir pieļāvis vairākas neprecizitātes attiecībā uz LI darbību. Pirmām kārtām, LI nav Baltā galdauta svētku idejas autors un organizators – šo akciju aizsāka Kultūras ministrija un Simtgades birojs, LI kalpojis tikai kā tās komunicētājs ārvalstīs. Jāatzīst – ļoti sekmīgi, jo šie svētki ar lielu prieku tiek svinēti teju ikvienā diasporas centrā.

 

Neprecīza ir arī informācija saistībā ar Latvijas institūta uzturētajiem sociālajiem tīkliem. Autors ir palaidis garām, ka viens no galvenajiem LI uzdevumiem ir valsts oficiālā Facebook konta If you like Latvia, Latvia likes you uzturēšana, kura auditorija ir apmēram desmit miljoni gadā. Tieši video materiāli ir visvairāk skatītie un pieprasītākie, piemēram, šogad uz Jāņiem ievietotais video materiāls sasniedzis 470 899 unikālo lietotāju. Turklāt jāpiebilst, ka šāds rezultāts sasniegts, neizmantojot Facebook maksas pakalpojumus.

 

Runājot par video, kuru uzņemšana notika augustā – autora minētā akcija “Baltijas simtgades ceļš”, kuras laikā mūsu kaimiņiem kā sveiciens viņu simtgadē tika nogādāta īpaša kūka, – vadoties pēc līdzīgu video materiālu panākumiem If you like Latvia, Latvia likes you kontā, varam prognozēt, ka domājamā auditorija būs vismaz 100-150 000 unikālo lietotāju. Turklāt šie video nonāks attiecīgo valstu vēstniecībās, simtgades birojos u.c. institūcijās, tiks rādīti dažādos pasākumos un kalpos kā vispārīgi Latviju reprezentējošs materiāls simtgades svinību periodā. Tāpat gribam uzsvērt, ka autora minētās 10 tūkstošu eiro pasākuma izmaksas ietver ne tikai norišu filmēšanu un koordinēšanu, bet attiecīgi arī trīs Latviju reprezentējošu video klipu izveidi.

 

Autoram ir taisnība tajā ziņā, ka LI ir maz darbinieku un niecīgs finansējums. Tāpēc jau ilgstoši cīnāmies par to, lai mums tiktu piešķirti papildus līdzekļi un būtu iespējams īstenot iecerētos projektus. Piemēram, nodrošināt štatā darbiniekus, kas strādātu tieši uz konkrētiem tirgiem, auditorijām, un nepārtraukti uzturētu saikni ar šo valstu medijiem, komunicētu sociālajos tīklos attiecīgajā valodā, utt..

 

Tajā pašā laikā, pateicoties simtgades finansējumam, Latvijas institūts šogad ir organizējis vairākas ārvalstu mediju vizītes uz Latviju, un kopumā uzņemti ap 60 žurnālisti no Baltijas valstīm, Spānijas, Vācijas, Uzbekistānas, ASV, Ēģiptes, Izraēlas, Ukrainas, Kanādas, Francijas, u.c. Vēl vairākas nozīmīgas ārvalstu mediju vizītes šogad ir vēl gaidāmas (no Portugāles, Lielbritānijas, Dienvidkorejas, Ķīnas, kā arī Zviedrijas, Somijas, u.c.). Vizīšu laikā žurnālisti ne tikai apmeklējuši Rīgu, bet arī Rīgas-Gaujas gastronomijas reģionu, Jūrmalu, Liepāju, Siguldu, Cēsis, Daugavpili, Rēzekni, Aglonu, Koknesi, reģionālās koncertzāles, universitātes, jaunuzņēmumus, kā arī Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgas vietas.

 

Nākamajā gadā uzņemto ārvalstu žurnālistu skaitu plānots ievērojami palielināt, nodrošinot to, ka ārvalstīs dzīvojošajiem tiek sniegta informācija par Latvijas kultūru, dabu, sasniegumiem zinātnē, sportā, ekonomikā, kā arī par Latvijas simtgadi.

 

Attiecībā uz sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, ir pareizi norādīts: tā ir sociālā kustība. Nevis reklāmas kampaņa! Viens no kustības mērķiem ir skaidri pateikt pasaulē dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, ka viņi Latvijai ir svarīgi, un stiprināt viņu emocionālo un praktisko saikni ar šo valsti. (Ar pārējiem mērķiem un darbības virzieniem iespējams iepazīties šeit: li.lv/lv/gributeviapakal). LI ir patiess prieks redzēt, ka gada laikā kopš šīs kustības sākuma šī tēma tikusi plaši apspriesta, gūst arvien lielāku ievērību dažādas sabiedrības grupās, arvien biežāk reģionālie un nacionālie mediji publicē atgriešanās dažādās Latvijas vietās stāstus.

 

Starp veiksmīgi īstenotajām LI iniciatīvām šīs kustības ietvaros jāmin paaudžu stiprināšanas akcija 2016. gada Ziemassvētkos, kurā iesaistījās 31 diasporas skoliņa no 17 valstīm, nosūtot kopumā 2200 bērnu gatavotos apsveikumus sociālās aprūpes centru vai pansionātu iemītniekiem Latvijā. Sadarbība turpināsies arī šogad, organizējot pērn aizsākto projektu “Patriotu nedēļa” (11.-18.11.). Tāpat vēl aizvien aktuāla ir akcija “Izskrien Latviju pasaulē”.

 

Lūdzu “Latvijas avīzi” rast iespēju sniegt šo informāciju lasītājiem, kurus savukārt aicinām izmantot iespēju kļūt par savas valsts neformālajiem vēstniekiem – iesaistīties LI un simtgades projektos, sekot mūsu kontiem un dalīties ar informāciju par Latviju ar saviem draugiem, paziņām un radiem ārvalstīs. Tāpat esam vienmēr atvērti jautājumiem, intervijām un sadarbības projektiem Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanai.

 

Cieņā,

Aiva Rozenberga

Latvijas institūta direktore

vairāk

22.08
2017
Sāks video sveiciena kaimiņu tautām simtgadē uzņemšanu

Sāks video sveiciena kaimiņu tautām simtgadē uzņemšanu

Šo trešdien, 23.08., saullēktā plkst. 6:07 pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas ierībināsim Latvijas institūta akciju “Baltijas simtgades ceļš”, kas iecerēts kā visas tautas veltījums Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas valstu simtgadēm.

 

“1989. gada 23. augustā, apliecinot savu brīvības garu un nosodot Molotova-Ribentropa paktu, trīs Baltijas tautas sadevās rokās Baltijas ceļā un visai pasaulei nosūtīja šo svarīgo vēsti. Mēs atguvām neatkarību, pateicoties savai vienotībai, un šodien vēlamies pateikties saviem kaimiņiem un Somijai, ka drīzumā varēsim svinēt savu valstu simtgades un paši saviem spēkiem veidot nākamos mūsu valstiskuma simt gadus,” stāsta Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga.

 

Akcijas mērķis ir radīt neparastu apsveikumu kaimiņiem viņu valstu simtgadēs, tāpēc priecīgā Baltijas simtgades ceļā dosies mūsu laba vēlējumi un sveicieni, ko simbolizēs svētku kūkas. Tās pēc vairāk nekā simt gadus senas, paaudzes paaudzē nodotas, no vecmāmiņas mantotas receptes gatavos pazīstamā gardumu meistare Liene Zemīte.

 

Aicinājumam piedalīties akcijā ir atsaukušies ļaudis visās sveiciena maršruta pieturvietās, lai palīdzētu kūkas no rokas rokā, ar dažādiem transporta veidiem nogādāt kaimiņvalstīs: skrienot, ar BMX un šosejas riteņiem, seniem spēkratiem, motocikliem, automašīnām, traktoru, SUP dēļiem, kā arī ar dziesmām un dejām. Lietuvā un Igaunijā mūsu tautas sveicieni, klātesot Latvijas vēstniekiem Lietuvā un Igaunijā, tiks nogādāti Baltijas ceļa atceres pasākumos Lilli-Unguri (Igaunija) un Biržai (Lietuva), savukārt Helsinkos, Somijā, Latvijas tautas sveiciens ieradīsies uz vērienīgo simtgades notikumu “Nedēļas nogale kopā”.

 

Mūsu tautas sveiciena ceļojums pa Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā mūsu kaimiņiem. Video projekta režisors ir Lauris Ābele (studija Tritone), tā praktisko realizāciju nodrošina reklāmas aģentūra DDB Worldwide Latvia.

 

Baltijas simtgades ceļa pieturas punkti:

 

Uz Lietuvu:
LNB – Daugavmala – Lucavsala – Vimbukrogs – Ķekava – Iecava – Bauska – Ceraukste – Biržai (Lietuva)

 

Uz Igauniju/Somiju:
LNB – Melngalvju nams – Brīvības piemineklis – Šmerlis – Sigulda – Cēsis – Kocēni – Valmiera – Rūjiena – Lilli-Unguri (Igaunija)

 

Mediju kontaktiem:    

 

Paula Prauliņa

tālr.: 67503653
e-pasts: paula.praulina@li.lv

vairāk

04.08
2017
Radīsim prieku kaimiņiem simtgadēs

Radīsim prieku kaimiņiem simtgadēs

Latvijas Institūts aicina ikvienu interesentu iesaistīties akcijā “Baltijas simtgades ceļš: vienoti arī svētkos”. Akcijas mērķis ir radīt neparastu apsveikumu mūsu kaimiņu tautām – Lietuvai, Igaunijai un Somijai – to simtgadēs.

 

“Pirmā pasaules kara izskaņā Eiropas kartē dzima 10 jaunas valstis, arī Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija. Mūsu valstu simtgades ceļā ir bijis daudz pārbaudījumu, bet cauri tiem ir vēlreiz un vēlreiz nostiprinājusies kaimiņu tautu draudzība un savstarpējs atbalsts grūtā brīdī. Arī 1989. gada 23. augustā apliecinot savu brīvības garu un nosodot nelietīgo Molotova-Ribentropa paktu, trīs Baltijas tautas sadevās rokās Baltijas ceļā un visai pasaulē šādā mierīgā veidā nosūtīja šo svarīgo vēsti. Kopīgi esot par valstiskumu un brīvību, mēs neatkarību atguvām, un šodien vēlamies pateikties Igaunijas, Lietuvas, Somijas tautām, ka kopā varam būt arī priekos un svinēt gaidāmo valstu simtgadi un veidot nākamo simtgadi. Latvijas Institūts aicina ikvienu – pasaki arī tu paldies mūsu kaimiņiem!” stāsta Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

 

Tradicionāls dzimšanas dienas sveiciens ir kūka – un kūkas būs! Jau 23. augustā – Baltijas ceļa gadadienā – uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām no Rīgas svinīgā un priecīgā Baltijas simtgades ceļā dosies mūsu laba vēlējumi, ko simbolizēs trīs svētku kūkas. Ar motociklu, dronu vai ķerru, no rokas rokā vai pa upi, bet kūkām galā jānonāk! Kaimiņiem sūtāmās kūkas pēc vairāk nekā simt gadus senas, paaudzes paaudzē nodotas, no vecmāmiņas mantotas receptes darinās pazīstamā gardumu meistare Liene Zemīte.

 

Kūku ceļojums pa Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā mūsu kaimiņu tautām. Lai kopīgi radītu šo video sveicienu, Baltijas simtgades ceļā tiek aicināts iesaistīties ikviens! Sveiciena pieturas punktu saraksts un pieteikšanās forma ir pieejama mājaslapā www.baltijassimtgadescels.lvun Latvijas Institūta komunikācijas kanālos. Ir tikai jāizvēlas ērtākais ceļa posms, jāizdomā radošs veids, kādā varētu nogādāt savu sveicienu kaimiņiem līdz nākamajam posmam, un jāpiesakās!

 

Radīsim prieku kaimiņiem un sev pašiem, apliecinot, ka esam radoša tauta un kopā varam droši iesoļot nākamajā simtgadē!

 

Foto no akcijas atklāšanas pasākuma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2017.gada 2.augustā pieejami šeit.

 

© Foto:  Latvijas Institūts

vairāk

03.08
2017
Par Latviešu jaudu 21.gadsimtā

Par Latviešu jaudu 21.gadsimtā

“Latvieši ir krietni, radoši izdzīvotāji, kuri jaudu ņem no mežiem Baltijas jūras krastā. Viņi pārstrādā gadsimtos pārbaudītās gudrības un dabas kapitālu 21.gadsimta strāvā.”

Eiropas Latviešu apvienības kongresa dalībnieki

 

No 2017.gada 27.jūlija līdz 30.jūlijam notika pirmais Eiropas Latviešu kongress (turpmāk – kongress), tas sākās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, turpinājās uz prāmja “Isabelle”, kas devās uz Stokholmu un atpakaļ, un noslēdzās Nacionālajā bibliotēkā. Kongress pulcēja 266 dalībniekus no 25 valstīm, arī jauniešus, kuri studē vai strādā ārvalstīs un studentus no Latvijas. Viens no galvenajiem kongresa jautājumiem bija – kas mēs esam, kas mūs vieno un kā saglabāt piederību savai valstij un vai tas ir vajadzīgs?

 

Kongresā Latvijas institūta direktore tika uzaicināta vadīt vienu no paneļdiskusijām un kopā ar kongresa dalībniekiem apzināt Latvijas status quo un aktualizēt Latvijas tēla iespējamos attīstības virzienus un scenārijus nākotnē. Meklēt atbildes, ar ko Latvija 2025.gadā ir pazīstama pasaulē? Kas Latviju padara atšķirīgu no citām valstīm? Radošajā darbnīcā dalībnieki tika aicināti pēc fokusa grupas modeļa sniegt savas asociācijas par valsts tēlu, kā arī pārdomāt par iespējām pašiem stereotipus par Latviju aizvietot ar jēgpilniem mūsdienīgiem Latvijas stāstiem un izstrādāt savu vēstījumu, kas fokusa grupas darba noslēgumā skanēja šādi: “Latvieši ir krietni, radoši izdzīvotāji, kas jaudu ņem no mežiem Baltijas jūras krastā un pārstrādā gadsimtos pārbaudītās gudrības, dabas un kultūras kapitālu 21. gadsimta strāvā”.

 

Iedvesmoti un ar idejām par mūsdienīgiem stāstiem Latvijai kongresa dalībnieki nokāpa no kuģa “Izabella” un turpināja diskusijas Nacionālajā bibliotēkā par vajadzību un veidiem, kā saglabāt piederību valstij.

 

Foto: Eiropas Latviešu apvienība 

vairāk